superego refleksijas

Kad balss Tevi sauc,
Tad nedomā, vai tas ir vārds.
Kāds spārns Tevi klāj,
Tam piekļaujies, neapstājies.

Un smejies no sirds!
Tā raudi, lai asaras mirdz!

Tas šķēps lai ievaino Tevi
Un salūzt maigumā!
Lai skan slavas dziesma no lūpām
Par to, kuru mīli!

Ej! Neprāto daudz!
Kļūsti kā kalnu strauts!
Tici, tici tai
Šaj balsij vienīgai!

Un smejies no sirds!
Tā raudi, lai asaras mirdz!

Tas šķēps lai ievaino Tevi
Un salūzt maigumā!
Lai skan slavas dziesma no lūpām
Par to, kuru mīli Tu!

(I.Akurātere)