Protams, uz kaut ko tik romantisku kā ūdensrozi plaušā es varu i necerēt, toties gaužām prozaisku 12pirkstu zarnas čūlu dabūju gan! Attiecīgi tiku norīkota uz 2 ned. gultas režīma un antibiotiku rīšanas saujām rītā vakarā. Pirmās trīs negaidītās brīvdienas, kad viesi nāca strīpā vien, žēloja un mīļoja, un baroja slimnieciņu ar gardumiem, bija gluži jaukas, taču drīz vien pēc tam sāku nojaust, kā jūtas ieslodzītie. Bez iedvesmas centos noskatīties kaudzē sakrājušās nenoskatītās filmas. Ar kritisku aci nopētīju grāmatas, kas atliktas lasīšanai "kaut kad vēlāk" un nolēmu, ka tās vēl var pagaidīt. Tiesa, ar baudu izlasīju no kaimiņienes aizlienēto Hornbija "Par puiku", un šodien noskatījos absolūti fucking mind-blowing filmu "Children of Men". (milkies, tev bija taisnība, man jau sen to filmu vajadzēja noskatīties!) (prtg - paldies par filmām, kuras es patvaļīgi aizņēmos!) Parīt pie ārstes un cerams, varēšu atkal pamazām sākt atgriezties dzīvē. Pūķis baisulis zem koda vārda "kobra" gan vēlreiz vīd pie apvāršņa.
|
|||
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |