Bļāviens,joprojām mocos ar rakstu, kas man šodien jānodod. Kopš vakardienas vakara. Mans žurnālistikas muskulis ir galīgi atrofējies. Vārdi un teikumi, maitas, mūk katrs uz savu pusi kā vājprātīgi trusīši, un savākt tos kopā saturīgā rakstā šķiet neiespējami. Esmu uz sevi tik dusmīga, bet tas nepalīdz.