Validation

man pēdējos pāris gadus kaut kā līdzīgi ar tiem objektīvajiem iemesliem. subjektīvi protu būt līdz riebumam optimistiska, domāt, ka viss sanāks, savākties, pucēties un būt aktīva, bet tā kā nespēju nobeigt bailes no palikšanas vientuļai saknē, tad tās vienalga izpaužas vienmēr, komunicējot ar kādu, kurš iepaticies, un padara mani krietni nesakarīgāku, haotiskāku un visādi citādi neforšāku, nekā ar visiem pārējiem, ar kuriem spēju būt pati sev patīkoša. nav ne jausmas, kā tikt no tā vaļā. agrāk viss bija kārtībā, bet agrāko sevi neprotu dabūt atpakaļ.