Validation

paldies, ka dalījies pieredzē! man mazliet šķita - varbūt tā esmu tikai es. tu labi zini, ka mana attieksme ir diezgan kategoriska, visu vai neko - ja man *uzreiz* nav sajūtas, ka attiecībām varētu būt nākotne, tad es tās pat neapsveru, bet saku nē, jo tā šķiet godīgāk. es gan pamazām esmu sākusi pieļaut domu, lai kā gribētos to noliegt, ka varbūt reizēm tas "nē" ir bijis drusku koķets - ja vīrietis būtu bijis neatlaidīgāks, es ļautos iekarošanai. tajā pat laikā esmu ļoti pateicīga, ka vīrieši, kas man pievērsuši uzmanību vai ar ko man ir bijis sakars, ir respektējuši manu izvēli. dalītas jūtas.
bet iespējams, problēma patiešām ir dziļāka, varbūt nepilno ģimeņu vai citas neveiksmīgas attiecību pieredzes rezultātā iesavināti priekšstati, ka visa aplidošana ir tikai iegansts tikt līdz seksam, tāpēc mēs, modernas meitenes būdamas, varam arī uzreiz sākt ar lietu un pēc tam paskatīties, vai viņam būsi vēl vajadzīga.