Es vienmēr - vai vismaz jau ļoti ilgu laiku :) - esmu bijusi pārliecināta, ka kaut ko jaunu iespējams atklāt tikai sarunājoties ar citiem. Tomēr ar mani ir tā problēma, ka es gribu, lai lietas notiek "dabiski", t.i. es gaidu, kad dzīve piespēlēs izdevības, cilvēkus. Es neeju un nedaru pati, īpaši šādos brīžos, kad nejūtos pievilciga un interesanta.