Noskatījos Sastrēgumstundu ar Ķīli un sapratu, ka mani ārprātīgi kaitina - un ne jau šajā reizē vien, tā ir vienkārši epidēmija - ka viesi nevis atbild uz raidījuma vadītāja uzdoto jautājumu, bet gan bliež to, ko iecerējuši pateikt, vietā vai nevietā. (Dažreiz, kad tas notiek, rodas jautājums, vai attiecīgais personāžs vispār rubī apkārt notiekošo vai dzīvo savā galvā?) Var diskutēt par Gundara Rēdera piemērotību raid. vad. amatam, bet neskatoties uz to, šāda uzvedība ir necieņa, jo nav tā, ka vienīgais, kurš nes atbildību par to, lai neiestājas anarhija, ir raid. vad. Diskusiju raidījums ir sociāla situācija, kuras dalībnieku starpā ir noslēgta sociāla vienošanās - lūk, mēs šeit esam sapulcējušies, lai iztirzātu kādu mums visiem svarīgu vai strīdīgu jautājumu, un, lūk, šis ir cilvēks, kurš vada šo procesu, un mēs viņu respektējam. Tāpat kā demokrātijā, te ir savi noteikumi. Un piedalīšanās raidījumā ir piekrišana šiem noteikumiem. Tādēļ visus tos, kas nespēj to ievērot, man brutāli gribas nosūtīt uz bērnudārzu, lai apgūst kaut kādas elementāras sociālās iemaņas, pie velna. LTV vajadzētu ieviest kaut kādu sistēmu, kas vienkārši atslēdz attiecīga viesa mikrofonu, kad tas sāk muldēt bulšitu, kam nav sakara ar to, par ko tiek runāts.