Feisbukā ielīdu diskusijā par nac. pasūtījuma padomes veidošanu kino un aš burtiski nosvīdu, cenšoties pastāvēt uz savu viedokli, ka uz to var paskatīties arī pozitīvi. Un izsalku, jo pusdienas gribēju taisīt jau 2 h atpakaļ.
iegāju un atmetu ar roku, šādu diskusiju sausais atlikums ir tāds, ka beigās tevi sāks uzskatīt par prodzintarisku tipāžu, kaut gan stāsts vispār ne par to. vispār izbrīna, no kurienes jauniem cilvēkiem tāda panika pret jēdzienu "valsts pasūtījums" un tavu aicinājumu to vērtēt un kritizēt tikai tad, kad ir skaidrs, kas tas vispār tāds ir.