Man šodien briesmīgi pietrūkst manu uzticamo melno laiviņu, kuras divu gadu laikā nostaigāju līdz caurumiem zolēs, jo nav ko pievilkt pie kleitas. Pavasara tīrīšanas laikā ar žēlumu konstatēju, ka labojamas nav un ar sirdsāpēm izmetu laukā - tik labas, vienkāršas, visam piestāvošas un ērtas kurpes es diez vai atradīšu otrreiz. Toties kleita gan ir viena no glītākajām, kas man pieder. Valkāju to nepiedodami reti.