Tāds prieks sajust, kā nopīpētā un nodzertā balss atgūst skanīgumu! Un izrādās, ka pat melodiju var puslīdz noturēt. Man gan ir problēmas ar elpu, bet diriģente skaidro ar vizualizāciju palīdzību - "sajūtiet elpu kā mugursomā šeit" vai "spiediet elpu uz leju", vai "skaņa ir pierē un nāk ārā pa acīm" - un tas man ļoti palīdz. Man sāk rasties aizdomas, ka pēc šitā pasākuma nāksies meklēt kādu kaktu kori, kurā turpināt izpausties. Man taču vienmēr ir paticis dziedāt un justies piederīgai kādam kolektīvam. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |