Man ļoti patīk Ņūjorkieša žurnālistu prasme tēmu raksta vidū apgriezt kājām gaisā labākajās detektīvromānu tradīcijās. Domāju, pie brokastīm mazliet paturpināšu lasīt vakar iesākto milzu garo rakstu par vīru, kurš autentificē mākslas darbus, meklējot tajos pirkstu nospiedumus, taču ap 7. lpp. stāstā ir tāds pavēsiens, ka nācās izlasīt līdz galam.