atkal aizgulējos, gan ne tik mežonīgi kā vakar, bet šā kā tā - atkal jāskrien, nekādas mierīgas pasēdēšanas pie brokastgalda ar tējas krūzi un žurnālu, nekādas kārtīgas pabrokastošanas. bet man vajag manas astoņas stundas miega. es nevaru aiziet gulēt trijos un celties septiņos un mundri spriņģot apkārt visu dienu.
to jau es sen esmu sapratusi, ka neesmu piemērota šim hiperpaātrinājuma laikmetam. man nepieciešams ēst, gulēt u.c. tādas arhaiskas lietas.
un tai pašā laikā man pietrūka prāta neiet strādāt iekš kultūras jomas, kur nemitīgi "jāmočī"; un nepārvākties uz dzīvokli ar malkas apkuri - krāsns ir jākurina katru vakaru, jo salšana ir vēl ļaunāka par negulēšanu, bet tas regulāri atbīda manu gulētiešanas laiku uz pārāk vēlu nakts stundu.
to jau es sen esmu sapratusi, ka neesmu piemērota šim hiperpaātrinājuma laikmetam. man nepieciešams ēst, gulēt u.c. tādas arhaiskas lietas.
un tai pašā laikā man pietrūka prāta neiet strādāt iekš kultūras jomas, kur nemitīgi "jāmočī"; un nepārvākties uz dzīvokli ar malkas apkuri - krāsns ir jākurina katru vakaru, jo salšana ir vēl ļaunāka par negulēšanu, bet tas regulāri atbīda manu gulētiešanas laiku uz pārāk vēlu nakts stundu.