Validation

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
eh, cik patīkami tomēr būtu pēc garas un nogurdinošas darba dienas beigām iekrist mīļotā vīrieša apskāvienos, nerunāt, bet atbrīvoties un tikai just, just.
tā kā šāda veida atrakcijas man nav pieejamas, tad mēģinu uzturēt možu garu domājot par to, kas mani - mazulietiņ jau apošņājušos tajā vidē, kurā esmu kārojusi būt, joprojām sajūsmina - tas, ka es šeit esmu, starp šiem cilvēkiem, no kuriem dažus apbrīnoju, citus nedaudz nicinu, dažus apskaužu, par citiem varētu krist varoņa nāvē. lai gan, protams, es redzu un zinu, ka viņi ir tādi paši parasti mirstīgie ar savām vājībām un kroplībām, ka viņi dara savu darbu tāpat kā visi citi, kuru vārdi neizskan plašsaziņas līdzekļos, mana mazā sirsniņa tomēr allaž priecīgi un satraukti iepukstas, apzinoties, ka manā paziņu lokā ir tas un tas, un tas...
jā, godkārīga un iedomīga, jūs teiksiet. un es nenoliegšu.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On 14. Jūlijs 2007, 16:01, [info]dominika commented:
droši vien.
vienkārši iedomāties, ka esi godkārīgs un iedomīgs šķiet, es nezinu, tā kā cēlāk, vai. :)
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry