Validation

Vakar tātad bijām ar zirka spēlēt badmintonu sporta zālē.
Varētu domāt - badmintons, tā ir tāda laiska vasarīga nodarbe, volāniņa pamētāšana zaļā pļavā dzerot šampanieti. O nē. Badmintons telpās - tā ir īstā lieta. Tur ir sviedri un kaislības. Pirmkārt, tas ir pamatīgs izturības treniņš, jo tu visu laiku atrodies kustībā, šurpu turpu pa ~ 6x6 metru laukumu, nemitīgi mainot kustības virzienu. Pēc divām stundām iznākot no zāles vismaz es kreklu varēju izžmiegt. Otrkārt, tas nav nekāds vārguļu sporta veids - vakar nedaudz palasīju arī internetus par badmintonu - volāniņš lidojumā var sasniegt ātrumu līdz 300 km/h. Bez musīšiem to neuzsitīsi. Un faktiski badmintons visnotaļ iekļaujas šābrīža interval training trendā - visu laiku ir maiņa - no ātra uz lēnu tempu vai no maiga uz spēcīgu sitienu. Zibenīga reakcija un sava ķermeņa apzināšanās - tas pats par sevi saprotams. Nu un pie tā visa vēl ir arī stingri jādomā līdzi spēlei - gandrīz vai ar sesto prātu jājūt, jau izdarot sitienu, uz kurieni nāks pretnieka atbilde, un jāliek lietā viltība, lai apspēlētu.
Īsi sakot, bija ļoti forši, iesim vēl.