Pieķēros džempera adīšanai, bet kaut kā galīgi neiet. Vispirms nekādi nevarēju atrast dziju tādā tonī, kā gribēju, to vakar beidzot nopirku. Iesāku adīt, bet pēc pārdesmit rindām sapratu, ka nepareizi adu apkakles short rows (kā tas latviski ir? nezinu), ārdīju ārā un pāradīju, adīju līdz diviem. Šorīt turpināju un uzadīju vēl krietnu gabalu, bet tikko sapratu, ka esmu uztaisījusi mebiusa cilpu - adot uz apaļajām adatām, kad adījumu savieno, baigi jāuzmanās, lai to nesagrieztu, un tieši to es biju izdarījusi. Izārdīju atkal, sasodīts, jo izlabot to nekādi nevar. Tagad jau pusdienlaiks klāt, jābeidz slaistīties - jāpiekārto māja, jāuztaisa kaut ko ēst, jāpadara kaut kas no mācību darbiem un tad jau būs jāiet pie rasbainieks uz pārvākšanās talku. Tā tas laiks paiet, eh. Bet jaukais šorīt arī ir - klausos "Oza zemes burvi", pirms kāda laika biju pieseivojusi linku uz visu 14 sērijas grāmatu audioversijām. Dikti patīk. Četras pirmās grāmatas, kas latviski tulkotas Sprīdīša bibliotēkas sējumā, savulaik pārlasīju neskaitāmas reizes un vienmēr esmu gribējusi izlasīt arī tālākās grāmatas. Lūk, šoziem noklausīšos. |