Pagājušo nakti pirmo reizi mūžā gulēju ar ausu aizbāžņiem, jo kaimiņiene aiz sienas, kas līdz šim tikai šad tad brangi krāca, ir iegādājusies sienas pulksteni. Ir maz tādu skaņu, kas mani tā tracina iemigšanas procesā kā pulksteņa tikšķēšana. Īpaši mūsdienās, kad pulksteņi ir visur - telefonā, televizorā, datorā, gandrīz vai ledusskapī, putekļsūcējā un fēnā - es nespēju saprast, kāpēc ir jāiegādājas ierīce, kas rada skaņas piesārņojumu. Un vispār - ko baidās nokavēt pensijas vecuma cilvēki, ka pulksteņi ir jāsabāž pilnīgi visur? Manai omītei, pie kuras es Rīgā reizēm nakšņoju, uz padsmit kvadrātmetru dzīvokli ir divi sienas un viens modinātājpulkstenis. Kādēļ?!?!