Izlasīto grāmatu reģistrs:
#2 Ursula K. Le Guin "The Dispossessed"
Sākums bija lēns, bet pie otrās nodaļas es jau biju pāri galvai Ursulas brīnišķīgajā prozā. Man vajadzētu biežāk lasīt viņas darbus. (Domāju, arī "Daodedzin" viņas tulkojumā varētu būt patīkamāk lasāms, nekā latviešu klamzīgais tulkojums, ko jau n-tās reizes esmu iesākusi, bet līdz galam netieku. Pie izdevības jāpasūta.)
Par saturu - lai gan grāmata lielā mērā ir metafora par aukstā kara laiku, kad sarakstīta, tas ir arī stāsts par viena cilvēka ceļojumu vietā un laikā, un atgriešanos mājās. ("You can go home again, so long as you understand that home is a place where you have never been.") Tas ir mans mīļākais žanrs. Un vēl mierinoša šķiet atziņa, ka problēmas ir pat utopiskā sabiedrības iekārtā.
P.S. Nākamie rindā: Prečeta "The Colour of Magic" (jā, es nopirku savu pirmo Prečetu, prieks un līksme!!!111! (ar uzsvaru uz "nopirku" - pietiks pa svešiem grāmatplauktiem grābstīties)) un Kathy Reichs "206 Bones" (esmu kļuvusi atkarīga no seriāla "Bones", un tūlīt būšu noskatījusies visu - un man vajadzēs VĒL Temperanci Brenanu, citādi man sāksies nopietnas lomkas).
#2 Ursula K. Le Guin "The Dispossessed"
Sākums bija lēns, bet pie otrās nodaļas es jau biju pāri galvai Ursulas brīnišķīgajā prozā. Man vajadzētu biežāk lasīt viņas darbus. (Domāju, arī "Daodedzin" viņas tulkojumā varētu būt patīkamāk lasāms, nekā latviešu klamzīgais tulkojums, ko jau n-tās reizes esmu iesākusi, bet līdz galam netieku. Pie izdevības jāpasūta.)
Par saturu - lai gan grāmata lielā mērā ir metafora par aukstā kara laiku, kad sarakstīta, tas ir arī stāsts par viena cilvēka ceļojumu vietā un laikā, un atgriešanos mājās. ("You can go home again, so long as you understand that home is a place where you have never been.") Tas ir mans mīļākais žanrs. Un vēl mierinoša šķiet atziņa, ka problēmas ir pat utopiskā sabiedrības iekārtā.
P.S. Nākamie rindā: Prečeta "The Colour of Magic" (jā, es nopirku savu pirmo Prečetu, prieks un līksme!!!111! (ar uzsvaru uz "nopirku" - pietiks pa svešiem grāmatplauktiem grābstīties)) un Kathy Reichs "206 Bones" (esmu kļuvusi atkarīga no seriāla "Bones", un tūlīt būšu noskatījusies visu - un man vajadzēs VĒL Temperanci Brenanu, citādi man sāksies nopietnas lomkas).