Validation

Brīvdienas rīta vēlās brokastis: auzu pārslu biezputra ar zemeņu ievārījumu un melone, un mazliet burvīgā SierŠtelles siera ar sēkliņām, un brīnišķīgā zaļā tēja "Dzintara upe" no Miera ielas tēju veikaliņa.
Reiz kāds man teica, ka prasme izbaudīt ēdienu liecina par prasmi izbaudīt dzīvi. Un es jums teikšu - tā ir viena no lielākajām patiesībām.

Kamēr es vēl neesmu ķērusies pie visiem saviem svarīgajiem un nopietnajiem darbiem, kas man šajās brīvdienās jāpaveic, šodienas mājsaimnieciskā noskaņojuma iespaidā uzrakstīšu jums auzu pārslu-siera cepumu recepti. Ļoti vienkārši un ļoti garšīgi - es uzcepu pagājušo sestdien, lai pacienātu radus pēc izlaiduma. Recepte nāk no grāmatas "Jaunajām namamātēm", kas izdota gadu pirms manas dzimšanas un savās 342 lapaspusēs slēpj ne vien neskaitāmas sajūsinošas padomjlaika receptes, bet arī visnotaļ noderīgu produktu mēru un svaru tabulu (piemēram, vai jūs zinājāt, ka vienā tējkarotē ietilpst 7 grami rīsu?), padomus par galda klāšanu, iepirkšanos tirgū un veikalā, un briesmīgas kvalitātes fotogrāfijas.

Tātad - ( auzu pārslu-siera cepumi. )

Lasu es to "Amerikāņu psihu", esmu tikusi līdz kādai 80. lappusei, un ir briesmīgi garlaicīgi. Tur kāds nebūt sižets arī vispār būs?! Pagaidām ir viena vienīga plātīšanās ar zīmoliem, nu skaidrs taču - tiem čaļiem viss ir un nekas neinteresē, modernie narcisi. Bet nevar taču ~500 lpp aizpildīt ar zīmolu nosaukumiem vien, tad jau es labāk lasu telefongrāmatu, tfu tu. Būtu labāk šitā vietā pārlasījusi Henriju Milleru, viņa "dzert&drāzties" piedzīvojumi ir daudz saistošāki.