Validation

Nu es izdomāju ļoti iekļaujošu "pārdabiskā" definīciju. Astrologi, homeopāti, vudū speciālisti un citi tādi parasti piedāvā (nederīgus) dabiskus izskaidrojumus, tā ka precīzāk tās būtu saukt par pseidozinātnēm. Piekrītu, ka atšķirība starp „pārdabisko” un „dabisko” ir vairāk konvencionāla; es vienkārši paķēru tuvāko vārdu, lai nebūtu daudz jāskaidro.

Nejauc homeopātiju ar "dabiskas" izcelsmes ārstniecības zālēm: visādām zāļu tējiņām, urīniem un ceļmallapām. Homeopātija ir pavisam kas cits. To izdomāja 18.gs. beigās viens šveicietis. Ideja tur ir apmēram tāda, ka paņem neitrālu šķīdinātāju, piemēram, ūdeni, spirtu vai eļļu, kurā izšķīdina indi vai ko citu. Tad no rezultāta paņem 1/10 daļu, kuru atkal izšķīdina. Procesu atkārto daudz, daudz reižu. Šveicietis to nezināja, bet mēs zinām, ka gala rezultātā "zālēs" ar ļoti lielu varbūtību vairs nav nevienas (!) indes molekulas, kas katram, kurš gājis skolā, ļauj saprast, ka rezultāts ir tīrs ūdens.

Tomēr, varbūt visa ķīmija un kvantu mehānika ir lieli maldi, varbūt ūdens molekulām ir atmiņa un homeopātiskās zāles tiešām darbojas? Kā to noskaidrot? Daudziem šķiet, ka labākais veids ir pamēģināt; piemēram, man sāp kakls, palietošu homeopātiskās zāles un paskatīšos vai kļūst labāk. Bet tas ir slikts veids daudzu iemeslu dēļ. Slimības un to simptomi mainās paši no sevis vai visādu citu iemeslu dēļ, pašsajūta neprecīzi atspoguļo reālo situāciju, cilvēki vairāk atceras veiksmīgos "izārstēšanās" gadījumus nekā neveiksmes (skatīt linku iepriekšējā komentārā) un, galu galā, pašiedvesma no "zāļu" lietošanas vien jeb placebo efekts. Daudz uzticamāka metode ir kontrolēts eksperiments, kas notiktu aptuveni šādi:

* Paņem 1000 cilvēkus ar sāpošiem kakliem (tam nav jābūt vienlaicīgi).

* Aizsūta visus 1000 cilvēkus pie homeopātiskā "ārsta", kas viņus izmeklē un katram izraksta „zāles”.

* Priekš katra cilvēka met monētu, ar varbūtību 1/2 viņš iekrīt testa grupā un viņam iedod izrakstītās homeopātiskās "zāles", ar varbūtību 1/2 iekrīt kontroles grupā un viņam iedod ūdeni.

* Iepakojumiem jābūt neatšķiramiem un ne pats pacients, ne viņa "ārsts" nedrīkst zināt, vai cilvēks ir kontroles grupā vai testa grupā.

* Nedēļas/mēneša laikā "ārsts" izmeklē pacientu un konstatē, vai ir uzlabojumi vai nē.

Nu lūk, ja homeopātija strādā, tad mēs sagaidītu, ka testa grupā ir vairāk izveseļošanās gadījumu kā kontroles grupā, vai ne? Tas būtu spēcīgas arguments homeopātiem, krietni labāks par vienkāršiem brīnumstāstiem, un varētu domāt, ka tāpēc viņi ar lielu entuziasmu veic šāda veida testus, vai ne? Patiesībā ir tieši otrādi, viņi no tiem bēg kā velns no krusta, jo -- "suphise, suphise" kā teiktu tas džeks, kas vienmēr kaitina Šeldonu Kūperu, šādi un citi korekti veikti testi nekonstatē nekādu zīmīgu novirzi!

Tavs pēdējais teikums; tas ir tik nepareizs apgalvojums, cik vien apgalvojums var būt nepareizs. Esi godam nopelnījusi šokolādes medāli. :) Zinātne ir process, kura rezultātā paliek pāri tikai apgalvojumi, kas ir tik pamatota empīriskos datos, ka tos noliegt būtu vēl lielāka ticība nekā tos pieņemt. Zinātnē mēs ņemam vērā, cik viegli ir kļūdīties un mēģinām pēc iespējas kontrolēt visas šādas iespējas, visus zināmos un vēl nezināmos kļūdu veidus. Zinātne ir atklāta, brīvi ir pieejama analīze, eksperimentu dati un jebkurš var atkārtot eksperimentu savā laboratorijā un veikt savu novērojumu. Ķecerība tiek aktīvi veicināta un labi atalgota.

Habla teleskops pasaulē šobrīd ir tikai viens, bet daudz kur ir gandrīz tikpat labi teleskopi, kuru dati tiek salīdzināti ar Habla teleskopu. Kad ķīnieši vai kādi citi uzbūvēs labāku teleskopu, tad viņi rūpīgi salīdzinās datus un ar lielu prieku norādīs uz jebkādām neprecizitātēm. Kvarki tiek pētīti daudzu laboratoriju daļiņu paātrinātājos. Ja kāds uztaisīs eksperimentu, kas apstrīdēs kvarku eksistenci, tad, lai arī cik mazticami tas būtu, citās laboratorijās cilvēki steigsies atkārtot un uzlabot šo eksperimentu, jo tā iegūs sev iespēju būt vieniem no pirmajiem, kas izpētīs jaunus dabas likumus.

Un no kurienes uzradās GPS, internets, plastmasas maisiņi vai kodolbumbas? No ticības vai tomēr no rūpīgi atkal un atkal pārbaudītām teorijām? Jau pats fakts, ka tu šo lasi uz sava datora šķidro kristālu ekrāna ir kliedzoša demonstrācija zinātnes efektivitātei.