Vakar atbraucu no Vācijas, aizgāju gulēt, pamodos vakarā, atkal aizgāju gulēt un nogulēju līdz pašam rītam. Atnācu uz darbu, logam vienā pusē skan lietus mūzika, otrā – īslandieši mum, un es vēl neesmu pieslēgusies realitātei.
Pēc šai līdzīgām ekskursijām ārpus ikdienas darba-māju-darba ritma mani allaž vajā vēlēšanās pavadīt dzīvi tā – ārpus rāmjiem. Hipijiskā mierā un vieglumā klaiņojot pa pasauli. Mūžīgā ceļā. Aizmirstot, kas ir pulkstenis. Un iluzora pārliecība, ka es tā arī spētu.
Pēc šai līdzīgām ekskursijām ārpus ikdienas darba-māju-darba ritma mani allaž vajā vēlēšanās pavadīt dzīvi tā – ārpus rāmjiem. Hipijiskā mierā un vieglumā klaiņojot pa pasauli. Mūžīgā ceļā. Aizmirstot, kas ir pulkstenis. Un iluzora pārliecība, ka es tā arī spētu.
Mūzika: |
mum |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}