Sapņoju, ka uz segas, ar ko esmu apsegusies, apbērnojas noplukusi kaķene, ar visiem specefektiem - asinīm, gļotām un mirušu kaķēnu embrijiem. Tas, ka tas bija tikai sapnis, neizskaidro, kāpēc es šodien visu laiku jūtu kaķa čuru smaku. Kaķa mums mājā nav. Protams, vēl vairāk es alkstu uzzināt, kur palikuši mani jaukie sapņi, pēdējo mēnešu laikā labākajā gadījumā redzu kaut ko nenoteiktu un nesvarīgu, ko aizmirstu, sliktākajā - akušiera un pataloganatoma pieredzes cienīgus skatus. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
On 1. Aprīlis 2009, 15:20, commented: a tagas jau visas ielas, kakti un poģīši piečurāti, ganjau netīšām iekāpi ar zābaciņu. |