njā, teikums izrauts no maniem apziņas kambariem, jo es nevēlējos izplūst, skaidrojot nodrāztas frāzes. kad sāk domāt par pasaules kārtību, drīzāk haosu, tas man liekas valdošais motīvs pasaulē. tāpēc, ka nepilnība ir tās būtība. vai nav tā, ka tagad cilvēkiem ir tendence apšaubīt autoritātes? un ja sanāk tā, ka ideāli, par kuriem daudzi cīnījušies vai ticējuši, patiesībā izrādās sūds, kaut kas nenozīmīgs, vēl viens solītis uz destrulciju? līdz ar to nav tādas vienas patiesības. līdz ar to, tiem, kam patīk visu klasificēt, vēlas ieviest kārtību, nav paveicies. un progresa vietā bieži vien ir destrukcija. ja patīk haoss, tad pasaules bojāeja liekas likumsakarība un nevis vājprāts.