Mīļā māsa. Esmu satraucies, jo ļoti kavēju, ļoti daudz kavēju, steidzos, un pagaidām neizlasīju zem lj-cut.
Tikai to, kas pirms. Šķiet esmu dzīvojis, sapratis, uzvilcis necaurlaidīgu jaku. Es pamanīju augustā dienu, izslēdzu telefonu, tikai vakarā konstatēju pulksteni, ka jāpagaida vēl kāda stunda, ierakstīt cibā 23:45, ka nomainās uz 50.
Šķiet, hārdkōrā maucu, kaut es pats sen vairs neesmu. Varbūt tas esmu jaunais es. Ja es sāktu par to domāt, man nebūtu iespēju nenobrukt.

Izlasīšu arī Tavu lj-cut, ar mierīgāku prātu. Jo protams, vēlos, bet ne steigā.