Jāstrādā ar ego (vēlmi būt labai visiem), mazvērtību (nekas nesanāks, par vēlu), upura sindromu (neviens mani nesaprot). ( šī vakara kartītes )

"Japāņu valodā nesaka vienkārši brālis vai māsa. Svarīgi pateikt, vecāks vai jaunāks."

Pirms izmetu japāņu valodas pierakstus, interesanti uzzināt, cik daudz vēl spēju no pieraksītā izlasīt, jo atmiņas trenēšanas nolūkos neesmu pierakstījusi hiraganas un katakanas izrunu.

Biju jau aizmirsusi depresīvo gadu, kad savām rociņām taisīju kladītes vai blociņus no izlietotiem papīriem. Un vēl privilēģija šādai nodarbei - var radīt vākus ar savu dizainu. Bet kāda jēga? Es laikam tiešām nodarbojos ar daudz nelietderīgām muļķībām. Ilūziju pasaule reizēm ir skaista, taču bīstama.

Pēdējā laikā visu ir vieglāk un ērtāk nopirkt jau gatavu. Gribētos iztikt bez blociņiem vispār, lai telpā vairāk plašuma un tukšuma. Sīkumi parasti novirza no būtiskā.