tu jau sāc ar it kā pašsaprotamu pieņēmumu, ka reliģija ir sadomāta, sakonstruēta, tad nu arī nesaproti, kāpēc “jākonstruē” elle. Kāda jēga ticēt pašizdomātam dievam, vēll trakāk - pašizdomātai ellei? Tieši tāpēc ir elle kā neapejams fakts, jo I R Dievs un ne jau sadomāts. No “konstruēšanas” un psiholoģisko kompensāciju murgu perspektīvas tas dabiski nemeiko sensu. Bet no cilvēka neatkarīga ārpasaules realitāte ne vienmēr meiko sensu, sevišķi defektīvam cilvēka prātam.