Kārtējais nenopietnais raksts satori. Piemēra, arī šķietami “solidārajos rietumos”, islāms un migrācija ir viens no centrālajiem vēlētāju rūpestiem.
Latvijai nevis būtu kā palaistuvei jāskraida pa visu pasauli, sludinot fiktīvas, sakonstruētas “vērtības” (“vispārcilvēviskās”, lai gan tautu suverenitāte, nacionāla valsts ar savām robežām un to kontroli arī ir vispārcilvēciska lieta), klanoties pāris ideologu izdomai vai utopijām, kurām tāpat neviens netic. Latvijai drīzāk būtu jāskraida pa savu tuvāko reģionu, divinot nacionālās interesēs balstītas alianses un ciešas sadarbības dormas Višegradas garā, kā arī pēc iespējas vairāk runājot ar Ukrainu un Ungāriju. Protams, lielākais garants būtu savu kaujasspēju un totālās akzsardzības koncepta iemiesošana reālā praksē, vēl vairāk NATO, kā arī stingrāka nostāja pret ienaidnieka piekto kolonnu pašu zemēs. Neviens cits mūs necienīs, ja necienīsim paši sevi - kā to teikuma no teikuma dara raksta autora.

Neviena “nacionālajās interesēs” nav un nevar būt stipra un ekspansionistiska Krievija, jo katra reize, kad Krievijai dota tāda pielaide, tas ir katastrofāli atspēlējies pret visu kontinentu. Latvijai ir daudz kanālu un radošu iespēju, kā to darīt zināmu starptautiski, nevis bičojot uzmanību ar tukšām “moralitātes” vai “solidaritātes” pozīcijām.