Ļoti atgādina manu sākumskolu, ar to starpību, ka teju neviena klasesbiedra ētika un morāle man šķita augsta un atzīstama.

Atceros meitenes, kuras paklusēja, kad kādu bāra. Bet vai viņas ar to labākas, ja turpina draudzēties ar tiem, kas dara citiem pāri vai lamājas, vai traucē stundu?

Un kabatas naudas izteiksme jau bija viss - ja man piecdesmt santīmu dienā, tad klases turīgākajam zēnam bija pieci lati dienā, tā runāja. Lielākai daļai, man šķiet, bija lats vai pusotrs dienā.

Par zagšanu tādā mazā vecumā - cik atceros, bērni no bagātām ģimenēm zaga adrenalīna dēļ, bērni no trūcīgām - ar apziņu, ka sliktākajā gadījumā dabūs pļauku no apsarga, kamēr visos citos - saldumus izstieps no veikala.

Vidusšķira 90-gadu sākumā vēl nebija izveidojusies, man šķiet.

Un, kā grāmatas aprakstā lasu, tas ir tikai daļēji uz patiesiem notikumiem balstīts darbs, daļēji tā ir ironija par sabiedrības iekārtu kopumā.

Nauda un tās pārpilnība cilvēkus var darīt ciniskus, tas nav jaunums.