Es runāju par savu ierakstu, ne to rakstu. Raksts ir vienkāršs, nezinu,tādā ziņā es neko neidealizēju. To jau iemācās bērnībā, ka cilvēki nav ideāli. Vienas draudzenes mamma likās pati pilnība - tik mākslinieciska, neuztraucas par nekārtību, ļauj nākt ciemos utt. Jo ilgāk pavadīju laiku ar to meiteni, jo vairāk redzēju, ka viņas mamma arī var būt nejauka un pat netaisnīga. Un tā es atkal novērtēju, ka manā ģimenē nav hierarhijas un pastāv nosacīta vienlīdzība. Neviens nekad neuzsvēra, ka esmu vecākā. Līdz ar to par citu kļūdām mani nesodīja.

Bet svešu cilvēku dzīvošana kopā man šķiet iracionāla.