|
[20. Jun 2013|15:30] |
Kā varavīksni sevi veido, No vienas krāsas otrā ej. Un nesavtīgi tūkstoš veidos Ir mirkli rādies pasaulei.
Apskauj cieši savu sirdi, Baltos spārnus pieliec klāt, Tad kā eņģelis tu spēsi Dzīvē lidot patiesāk! Celies augstu pāri raizēm, Pāri tam, kas ļoti sāp- Atstāj pagātnē it visu, Laimes kalnā mācies kāpt! Domas lido tur, kur vēlies, Ja vien sapņi ciemos nāk. Tici tam, ka augšup kāpjot Dzīvot būs daudz vienkāršāk!
Prieku kā saules glāstu, Ik rītu no jauna rast! Laimi ikdienas stāstā Vienmēr nosargāt prast!
Ja kļūst skumji, uzsien mezglu Saules stara galā Un, ja nelīdz, zīmē zvaigzni Zilā jūras malā, Bet, ja auksti, paņem liesmu, Iededz pļavā zaļā Saķer visus siltos vējus Un tad palaid vaļā, Lai ir jautri, paņem smaidu, Iepin vārdā galā, Tad Tev katrs dzīves brīdis Būs uz zaļā zara!
Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu, kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas. Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni, bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos. Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša, tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies iecerētais. Kad apkārt daudz cilvēku, tas rada drūzmu, tāpēc nevēlēšu Tev daudz draugu. Es novēlēšu Tev, lai tie draugi, kas tev ir pašlaik, ir tādi, kuri nāk kad tie vajadzīgi, iet, kad tie traucē un nelien ar padomiem, kad Tev pašam jāgūst pieredze.
Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis, Kļūst par īstenību! Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā Vēlēšanās piepildās! Kaut reizi dzīvē, lai tu patiešām Būtu tā pa īstam laimīga Un tomēr ir kas tāds, kam jāpavada Tevi visi tavu dzīvi... Tā ir ticība! Ticība sev un saviem spēkiem... Tā ir cerība! Cerība, ka viss izdosies... Tas ir spēks! Spēks, kas uzveic it visu... Bet pāri visam – tā ir mīlestība! Mīlestība, kas nekad nezudīs... [
Veselību - stipru kā riekstu! Laimi - saldu kā medu! Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu! Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni! Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas! Draudzību - noturīgu kā citrona garša! Mieru - gaišu kā svecītes!
Vēlu tev mirdzošas debesis, Tev zaļus kalnus un lejas. Lai piepildās vēlējums šis Kā sapnis no skaistas dzejas. Vairāk par mantu un zeltu Spēj dāvāt cilvēka sirds. Lūk, tāpēc šīs rindas tev veltu, Par to šis paldies tev mirdz.
Lai vienmēr dvēsele tava Kā brīnumsvecīte zied, Lai ziedi, zvaigznes un sapņi Tur savākti vienuviet. Lai vienmēr ir radoša doma, Kas apvāršņa tālumos skrien, Lai esi kā jūra, kā joma, Kas dzintara pilna arvien! |
|
|