| |
[9. Mar 2013|17:42] |
Dažreiz pieķeru sevi pie atklāsmes, ka man mēdz būt garlaicīgi, tomēr izvairos no cilvēku klātbūtnes.
Man patiešām pietrūkst cilvēku ar kuriem varētu sarunāties, kā agrāk ar kādu - stundām ilgi vienkārši sēdēt, runāt, smieties, fantazēt. Man vairs nav tādu draugu (ir, bet no citām pilsētām un tas vairs īsti neskaitās). Varbūt vēlāk. |
|
|
