Atbilde http://dzivoklis.wordpress.com/ laipnajam uzaicinājumam:
Ar kavēšanos iesniedzu 7 lietas, kuras jūs iespējams nezinājāt par mani.
- Lielveikalos man reizēm uznāk panikas lēkme. Principā man būtu jāsagatavo papīra tūta elpošanas regulēšanai, lai laicīgi reaģētu uz 163 rīsu veidiem vienā plauktā.
- Emocionālākā tēma vispār- Soviet space dogs – aizkustina mani nemaņā un velk uz bimbu (veltu visiem suņiem, kuri neveiksmīgi centās iekarot kosmosu)
- Kopš 6 gadu vecuma regulāri apsveru iespēju atslēgties no nejēdzībām un doties klosterī.
- Bērnībā biju dikti paklausīgs bērns. Nesagādāju māmiņai ne raizes, ne kaunu. Pērienu biju redzējusi tikai kino. Ar vienu izņēmumu. Manu morālo stāju sagrāva somiņa ar pērtiķīti. Kad mamma atteicās to pirkt, salūzu turpat uz veikala grīdas, izplūdu asarās un tajā brīdī likās, ka mana dzīve ir kļuvusi bezjēdzīga, ja nevaru to apdzīvot ar šo vērtīgo un dizainiski perfekto aksesuāru.
- Izjūtu manāmu nepatiku pret vīriešu kāju pirkstiem. Negribu to skaidrot, vnk nepatīk. Jutos vientuļa savās sajūtās līdz Elle USA galvenā bāba džekam vaļējās kurpēs kādā šovā pateica – nekādu spalvainu pirkstu manā birojā.
- Dziļā bērnībā ciema muļķīte Lidija man apgalvoja (vot zub daju), ka ja vasaras svelmē saģērbjas ziemas drēbēs, karstums līdz cilvēkam nenokļūst. Veicu eksperimentu un nogāju 6km līdz veikalam un 6km atpakaļ ģērbusies Eidonkuļa vatņikā, kurš man bij kā reiz līdz zemei, un pižikā (ar nolaistām ausīm). Nekādas negācijas neatceros, tā kā laikam metode darbojas.
- Doma vai, nedod Dies, skaļi izteikta frāze „Vate starp zobiem” liek man spiegt un pazust aiz zosādas mākoņa. Tas man pūrā no zobārsta fobijas posma, kad nokodu spogulīti, mēģināju iekost zobārstam, izlēcu pa logu, bēgot no skolas zobārsta, piedzīvoju pazemojošu stangu ielikšanu mutē, kas traucēja man aizvērt muti pēc tam, kad 4 cilvēku medpersonāls netika ar mani galā (jāpiebilst , ka tanī brīdī man bija ap gadiem 10) etcetcetc