un reizēm es tā domāju- ja es laiku pa laikam neuzzvanītu māsai vai neaicināta neatnāktu ciemos, viņa par manu eksistenci atcerētos tik kaut kad dziļā vecumā. Sēžot pansionātā, viņai parādītos miglaina nojausma, ka kādreiz kaut kur viņai bij lai ar puse, bet tomēr māsa. / brīdinoši pakrat pirkstiņu uz austrumiem, kur pēc aprēķiniem var būt Mada. Nu lab- drošībs pēc arī uz D-Rietumiem/ |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |