atnākot no Baznīcas streeta biroja līdz Elizabetes Dzīvoklim kāju pirksti teju jau nav, piere atsalusi un vispār- auksts nereāli. Nu jau kuro stundu cenšos atkausēties ar drausmīg dārgo kafiju no Madas piemājas veikala sortimenta un 3 pūkaino Dzīvokļa iemītnieku palīdzību. Negribu pat domāt, kā doties uz mājām un nenosalt zem kāda laternas staba kā nabaga Cibiņš.