Dienā recenzija par Haruki Murakami "Djo, dejo, dejo". Vēlreiz tik pārliecinājos, kāpēc tik reti lasu grāmatas latviešu valodā.
Nespēja pietiekami laicīgi reaģēt uz notiekošo pasaulē- galvenais iemesls. Murakami t.s. Aitu triloģiju visi izlasīja jau ntos gadus atpakaļ. Nu kam tas vairs ir interesanti?
Ar Haruki Murakami ir dīvaini. Ar šo vecīti mani iepazīstināja Kalniņa kungs un īsā laikā izgāju cauri visam sarakstītajam, klāt ik pa brīdim pieķerot jaunos izdevumus. Aitu triloģiju starp citu ir visčābīgākā.
Mans favorīts - The Wind-Up Bird Chronicle. Ja jautāsiet par ko šī grāmata- nu nespēšu tā īsti pateikt. Labi izkopts stiliņš, savīta mistika ar realitāti, sapņi ar gotiskām šausmu ainām, dīvainām japāņu sievietēm. Galva reibst, bet atrauties nevari. Hipnotiski.
Man ir pat Murakami baudīšanas blakusefekti. Pozitīvi. Vienmēr, lasot viņu, kļūstu, līdz apsēstībai tīrīga perfekcioniste. Mazgāju traukus rītā vakarā, beržu grīdas un drēbes bez pārtraukuma. Un eju uz baseinu. Un klausos mūziku, kura vijas cauri visām viņa grāmatām.
Tāds lūk Murakami.
Nespēja pietiekami laicīgi reaģēt uz notiekošo pasaulē- galvenais iemesls. Murakami t.s. Aitu triloģiju visi izlasīja jau ntos gadus atpakaļ. Nu kam tas vairs ir interesanti?
Ar Haruki Murakami ir dīvaini. Ar šo vecīti mani iepazīstināja Kalniņa kungs un īsā laikā izgāju cauri visam sarakstītajam, klāt ik pa brīdim pieķerot jaunos izdevumus. Aitu triloģiju starp citu ir visčābīgākā.
Mans favorīts - The Wind-Up Bird Chronicle. Ja jautāsiet par ko šī grāmata- nu nespēšu tā īsti pateikt. Labi izkopts stiliņš, savīta mistika ar realitāti, sapņi ar gotiskām šausmu ainām, dīvainām japāņu sievietēm. Galva reibst, bet atrauties nevari. Hipnotiski.
Man ir pat Murakami baudīšanas blakusefekti. Pozitīvi. Vienmēr, lasot viņu, kļūstu, līdz apsēstībai tīrīga perfekcioniste. Mazgāju traukus rītā vakarā, beržu grīdas un drēbes bez pārtraukuma. Un eju uz baseinu. Un klausos mūziku, kura vijas cauri visām viņa grāmatām.
Tāds lūk Murakami.