šodien ir skaista skumju diena. Mana dārgā priekšniece un draudzene vienā personā iet dekrēta atvaļinājumā. Atkal paliekam vieni ar Ā. un sāksies klusais vājprāts, kad atkal katru dienu jātiekas ar lielo bosu, jādzer balderjāņi un uz tikšanos ar bosu Ā.,smaidot bārdā, man pārmet krustu. Es ļoti priecājos, ka manai draudzenei būs bērniņš. Pa šiem gadiem esam kļuvušas ļoti tuvas. Bet kā gan savādāk, ja katru dienu no rīta līdz vakaram bijām kopā. Bieži vien pat brīvdienās. Draudzene man laikam mūžam pieminēs manu pirmo (kā viņa saka- kaulaino ) skatienu, kuru viņai veltīju mūsu pirmajā tikšanās reizē, kad boss atveda iepazīstināt. Nu eto vsjo, pi...djec...- tā es nodomāju. Ak kungs, kā es ar šito mimru sadzīvošu- tā viņa. Redz kā viss beigu galā izrādījās- abas esam jaukas un pūkainas. Un tas tikai bij sākums lieliskai draudzībai. |
Dienā recenzija par Haruki Murakami "Djo, dejo, dejo". Vēlreiz tik pārliecinājos, kāpēc tik reti lasu grāmatas latviešu valodā. Nespēja pietiekami laicīgi reaģēt uz notiekošo pasaulē- galvenais iemesls. Murakami t.s. Aitu triloģiju visi izlasīja jau ntos gadus atpakaļ. Nu kam tas vairs ir interesanti? Ar Haruki Murakami ir dīvaini. Ar šo vecīti mani iepazīstināja Kalniņa kungs un īsā laikā izgāju cauri visam sarakstītajam, klāt ik pa brīdim pieķerot jaunos izdevumus. Aitu triloģiju starp citu ir visčābīgākā. Mans favorīts - The Wind-Up Bird Chronicle. Ja jautāsiet par ko šī grāmata- nu nespēšu tā īsti pateikt. Labi izkopts stiliņš, savīta mistika ar realitāti, sapņi ar gotiskām šausmu ainām, dīvainām japāņu sievietēm. Galva reibst, bet atrauties nevari. Hipnotiski. Man ir pat Murakami baudīšanas blakusefekti. Pozitīvi. Vienmēr, lasot viņu, kļūstu, līdz apsēstībai tīrīga perfekcioniste. Mazgāju traukus rītā vakarā, beržu grīdas un drēbes bez pārtraukuma. Un eju uz baseinu. Un klausos mūziku, kura vijas cauri visām viņa grāmatām. Tāds lūk Murakami. |
Madas jaunie ziemas cimdi.
Bilde gan no Vogue Knitting, bet dzīvē izskatās tieši tik pat bumbuļaini un dzelteni. Diezgan piņķerīga padarīšana, bet ātri iet uz priekšu un rakstu viegli atcerēties |
vakarā ejam uz jauna restorāna/ bāra atklāšanu. Kā reiz piemērots pasākums, lai atvadītos no kolēģes. I nemaz nebrīnīšos, ja sev neraksturīgi sadzeršos lupatās aiz šķiršanās skumjām |