vārdu sakot-tas spoks ir uz palikšanu. Vakarnakt atkal rosījās. Un es tik slēdz gaismu, staigāju, lūros. Jau pusnemaņā no miega trūkuma. Un nē, tā nav pele. Skaņas uz mani iedarbojas dikti biedējoši. Ja briesmīgā filmā aiztaisu auses, nebaidos. Lidmašīnā tas pats- galvenais mūziku sabliezt sevī un pa logu nelūrēties.Tā kā pēc pāris dienām man sākas atvaļinājums un modinātājs nav vairs aktuāls, mēģināšu izlīdzēties ar ausu aizbāžņiem. Ceru tik, ka šamējs no uzmanības trūkuma nesāks mani aiz pleca kratīt -"mosties, spjashaja krasavica!laiks mazliet pabaidīties un pakliegt nelabā balsē!" Varbūt omei kaut kāds svētais ūdens vai kā viņš tur saucas jāizdīc. oi.... |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |
galīgi gribi mani nobiedēt? Manā bardakā grūti pateikt, vai kas pazudis vai uzradies. Bet zini kā- visas savai mājai raksturīgās skaņas es pazīstu. Šīs ir savādākas. Koridorā it kā kāds staigātu. Un dažbrīd arī istabā tāda kā čaboņa. Un tiklīdz iedegu gaismu-viss, nekā. brrrrrrr jap jāsakārto māja utt. es to izlasīju neta rakstā, un pēc laika man visi gļuki beidzās. kaut kas līdzīgs te http://www.calis.lv/aprunasimies/fo |