|
Sep. 7th, 2013|03:21 am |
Ja šodienas, tb, vakardienas atklājumi par NSA darbībām interneta komunikācijas atšifrēšanā ir patiesi, tad, vispirmām kārtām, ir jāizsaka apbrīns par administratīvo ģēniju (vienalga, indivīdu vai organizāciju), kas ir spējis noorganizēt tik apjomīgu interneta kontroli. Un man, naivajam, likās, ka tas ir neiespējami n-to iemeslu dēļ.
Bet citādi, kamēr jebkurš gana saprātīgs cilvēks arī līdz šim zināja, ka viss, ko viņš/a publisko internetā, ir tiešām publisks, tad tagad ir atklājies, ka arī krietna daļa no tā, ko viņš/a ir darījis internetā nepubliski, tas ir, izmantojot šifrēšanu (prasti sakot, to atslēdziņu parlūkprogrammas augšā), patiesībā ir publisks, jo, ja šo privātuma rīku (kā šifrēšana) uzlaušanas līdzekļi atrodas ASV valdības aģentūras rīcībā, tad nav garantiju, ka pie tiem netiks arī citas valstis, privātās organizācijas un noziedznieki know-how pārdošanas/zādzības/reversās inženierijas/paralēlās izstrādes ceļā.
Bet vispār nupat tiešām izskatās, ka internets, kādu to pazina 80.-90.gadu "early adopters", ar tā relatīvo anarhisko dabu, drīz iznīks. Imho par to liecina "uzbrukumi", kas tiek realizēti vairākās frontēs, tajā skaitā indivīdu tiesību aizstāvības (ask.fm skandāls), valstisko aģentu izsekošanas (šis pats) un autortiesību aizsardzības (nu te piemērus nevajag...) jomās.
P.S. Precizējoša piezīme pie otrās rindkopas: šifrēšana/atšifrēšana pašas par sevi ir matemātiskas problēmas, un lielākā daļa moderno šifrēšanas metožu ir matemātiski relatīvi drošas. Savukārt to realizācija konkrētajā vidē (piemēram, interneta pārlūkprogrammu iespējās) jau ir programnodrošinājuma jautājums, un tieši tas paver iespējas "noklausīties", vai nu atrodot ievainojamības, vai sadarbojoties (arī piespiedu kārtā) ar šo programmu ražotājiem, vai kompromitējot pašus standartus, kas ir šo programmu "apakšā", vai sadarbojoties (arī piespiedu kārtā) ar tīkla iekārtu ražotājiem. Un šādos gadījumos 99,99% interneta lietotāju praktiski nav nekādu aizsardzības līdzekļu. |
|