|
Jun. 5th, 2013|08:25 am |
|
Es īsti nesaprotu vēlmi nepatiku pret SC skaidrot ar nepatiku pret krieviem, naidu pret svešo vai ko tamlīdzīgi etniski-nacionālistiski-politnekorektu. Manā skatījumā runa ir par diezgan loģisku opozīciju politiskajam spēkam, kura uzticība Latvijas valstiskumam un demokrātijai ir apšaubāma, ko parāda virkne pazīmju, sākot ar valodas referenduma padarīšanu no ekstravaganda margināļu projekta par teju vai gada notikumu #1 un klaji nevienlīdzīgo attieksmi pret 16.martu un 9.maiju (man personiski nepatīk 16.marta gājiens un es to uzskatu par nevajadzīgu, taču tikpat liekas ir 9.maija svinības), un beidzot ar to, ka šī politiskā spēka lielākais "draugs" ir pieaugoši autoritāra, pieaugoši revanšistiska, pieaugoši nacionālistiska (ja ir kāda valsts Eiropā, kur var nopietni runāt par fašisma atdzimšanu, tad tā ir Krievija) valsts, kuras politiskā elite PSRS sabrukumu (un, tātad, Latvijas valstiskuma atjaunošanos) uzskata par "ģeopolitisku katastrofu", bet savu leģitimitāti daļēji balsta Staļina, viena no asiņainākajiem 20.gs. tirāniem, slavināšanā. |
|