Ko es noskatījos pavisam nesen - Vendersa "Faraway So Close!" un pagājušonakt Jasuhiro Ozu "Tokijas stāsts", galvenokārt tāpēc, ka "Debesis virs Berlīnes", ko arī nesen noskatījos, ir veltīta (tai skaitā) Ozu. No "Tokijas..." pat varbūt kaut kas ir palicis man iekšā. Tas man kritērijs, ja kāds tēls, kadrs pēc noskatīšanās domās atgriežas, tad ir bijis vērts. Domāju, ko lai vēl paskatās... Protestā pret visu to jēlību, kas ir ikdienā.