Sūrreālisms - Post a comment

1. Syptoms (Intro)
2. Postmortal Gorephobia
3. Killing
4. That Cunts Name is Heather
5. Intravenous Ejaculation
6. Penis Epidermis Inflammation
7. The False Prophet
8. Bovine Spongiform Encephalopathy
9. Dunwich Morgue
10. Dead Virgin Whore
11. Internal Womb Cannibalism
12. Final Goremageddon (Outro)

Žanrs: Brutal Death Metal
Gads: 2001

--------------------------------

Sanatorium (Brutal Death Metal) nāk pie mums no Slovākijas asiņainākajiem Metal mūzikas reģioniem, savu ceļu lauzdami caur Forensick Music, līdzi sev nesot zārku, pilnu ar tehnisku, brutālu, asiņainu Death Metal. Slimi brutāli-tehnisku-pervertu-pretīgi gardu desu, hehe. Tiem, kuriem nepatīk šis daiļrades gals - aizgriezties, vai arī turpināt. Atbildība uz jūsu pleciem.

--------------------------------

Sākam ar Intro. Nekas par grupas stilu neliecina, tikai uzkurina interesi, kas sekos tālāk...

Postmortal Gorephobia.
Hell, Yeah... Nosaukms... Pēcnāves bailes no pretīguma... Slimi, bet tieši tas man tīk. Ko dzirdam no vokāla? Mirušu vardi. Nedaudz iepuvušu, bet izkaltušu beigtas vardes rīkli. Oriģināls vokāls, gribētu tādu dzirdēt dzīvajā. Dziesmiņa par to, ka viņam patīk asinis ļoti, bet bail no mirušo asinīm. Tām jātek no dzīva ķermeņa. To viņš atklājis nomušījot kaimiņu puiku. Lai nu kā, dziesmā atklājas pāris melodiski rifi (ne pārāk raksturīgi Brutal Death) un spēcīga bungošana (pavisam raksturīgi šim žanram).

Killing.
Viena no mīļākajām Sanatorium dziesmām. Stampā, iestampā ātrāk, growliņš, un varde klāt. Man ir jautri. Tā varde izklausās labi. Varde mainās ar growlu. Liriska un salda dziesmiņa par vajadzību pēc nāves, nogalināšanas, gaļas, kas liek apgriezt katru akmeni, meklējot upuri. Pat miegā.

The Cunts Name is Heather.
Mmm, garda dziesma slimiem indivīdiem. Man patīk. Vokāls ierastajā garā cūkojas, zemi noskaņotās gičas ar savām frekvencēm savirmo turpat esošos vēmekļus... Slima dziesmiņa par klīstošu, pūstošu un smirdošu ma*ku.

Intravenous Ejaculation.
Šīs dziesmas lirikas man tīk it sevišķi. Slimi puikas. Vardes soliņš ir otrajā plānā. Šeit vairāk ir aizsmacis growliņš. Dziesmiņa par to, ka viņam nepatīk dabas dotie caurumi. Ka viņš labprāt ar nazi veido jaunus, liekot upurei ciest, bet nevēloties to nogalināt. Šī dziesma patīk arī ar savu iestampājumu uz beigām.

The False Prophet.
Sākums tīri melodisks. Zemi noskaņotas gičas. Growliņš. Varde. Ātra bungošana, advancēts vardes vokāls. Dziesmiņa par horoskopiem, pareģiem, par to, kam tik cilvēki nav gatavi pieķerties kā pēdējam glābšanas salmiņam... Šajā dziesmā man patīk interesantie rifi un "Abraca-Dabra" lirikas uz dziesmas vidus. Negaidīti, pārsteidzoši, patīkami. Dziesmas uzbūvē ir arī vieta 900 līnijas telefona zvanam melodisku rifu pavadījumā.

Bovine Spongiform Encephalopathy.
Dziesmiņa par aicinājumu uz cūku kautuvi ēst sausiņus, utml. Sākums - gičas soliņš, pievienojas otra giča, bungas. Lēns growliņš. Hmm, tīri melodisks gabals... Līdz dziesmas 64 sekundei, hehe. Tad sākas luste un bungošana, kuru nomaina sākuma tēma.

Dunwich Morgue.
Morga scēna. Spīdzināto atdzīvošanās, dzīvo noēšana. Mirušo ēšana. Skaņās - mainīgs ātrums, tīkamais vokāls, nedaudz ievemj un iecūkojas un uzēd. Dziesma atšķiras ar savu cūkošanos uz dziesmas beigām.

Dead Virgin Whore.
Mjā, dziesmas nosaukums daudzsološs. Sākums svinīgi lēns. Nedaudz melodisks. Talkā uz lusti nāk growliņš. Pievienojas varde. Sākas slaktēšana... Bet tāda mainīga ātruma. Piedziedājuma teksts pārmaiņu pēc ir skaidri sadzirdāms. Mirusi, nevainīga ielene, viņa man neko nenozīmēja, drāžu viņas līķi, sēju savu sēklu... Skaisti. Nedaudz ieliek pat Cannibal Corpse (tikai dažās dziesmās).

Infernal Womb Cannibalism.
Laikam svarīgākā dziesma albumā, tituldziesma. Sākas tiešām nedaudz savādāk. Visa dziesma ir nedaudz krāšņāka. Lirikās - iesāktā tēma par perversi anomālu psihopātu rīcībiņu darbā ar līķiem. Šoreiz pavīd vairošanās tēma, hehe.

Final Goremageddon.
Albuma Outro. Tāds pats kā sākums, tikai klāt nāk kautuves/mocītavas valgās skaņas. Gaļa.

--------------------------------

Nu tā, albums noklausīts. Muzikālajā ziņā tāds sauss. Bet ko tad no brutaļņika jūs, cienītie, gribat? Orķestri?
Albums patiks slimajiem. Vai arī tādiem, kam slima humora izjūta. Vai abi kopā. Noteikti tiem, kam patīk Brutal Death ar perversām, iepuvušām pēcnāves lirikām. Ievērības cienīgs ir kaut vai grupas vokāla sniegums. Vismaz man tas patīk. Krietna cūkošanās. Vēl tikai pietrūka atraugu, pirdienu un vēmienu radītās vibrācijas. Uztveriet lirikas kā krietnu melno humoru nekrietneļiem, jo nekas tur vairāk par slimu kviepļu fantāzijām tur nav. Aina! Nemeklē tur bērnības traumas!
Man patīk, esmu slims???



http://www.sanatorium.nfo.sk/