Sūrreālisms - Post a comment

1. The Latter Rain
2. In The Midnight Hour
3. Det Rakner!
4. October´s Monody
5. Their Spirits Ride With The Wind
6. I Total Triumf
7. The Titan
8. As I Wither
9. Morning Sun
10. Sorgenfri

Ilgums: Stunda un piecas min.

Žanrs: Progressive Metal ar uzsvaru uz Death/Black metāliem.
Izdots: Indie Recordings, 2007.

-------------------------------------------------------------------------------------

Apskatīšu svaigu emociju un patīkamu iedvesmu atstājušo norvēģu In Vain 2007. gada albumu The Latter Rain, kurš visapkārt ir saņēmis labas jo labas recenzijas, augsti jo augstus vērtējumus tajās. Nu, ko – pievienošos slavētāju pulkam ar savu necilo devumu.

Grupa, kura patreiz sastāv no 6 pastāvīgiem, 2 pieaicināmajiem mūziķiem, manā uzmanības saulītē grozās jau kādu diezgan labu laiciņu – kopš dienas kad dzirdēju un iemīļoju divas viņu dziesmas: As I Wither (no pašizdotā 2004. gada demo ieraksta “Will The Sun Ever Rise?”) un Det Rakner! (no pašizdotā, 2005. gada EP “Wounds”). Šajās dziesmās dzirdēju patīkamu Death un Black Metal agresijas apvienojumu ar melanholiskām, melodiskām, akustiskām vērtībām, kuras dziesmām piešķīra sevišķu garšu un lika tās paturēt uzmanības lokā. Jāpiezīmē, ka liels prieks ir par to, ka šīs abas kompozīcijas (ar citādāku, tīrāku skaņu, vairākām klāt nākušām detaļām, labāku spēlētprasmi) ir iekļautas šajā pirmajā grupas pilnā garuma albumā. Sevišķi patīkams bija vēlākais atklājums – šīs 2 dziesmas nav gluži tie paši labākie, advancētākie darbi no albuma, bet albuma agresīvāko galu gan veido.

Jāpiezīmē, ka albums ir caurcaurēm masīvs, blīvs, aizraujošs un interesants. Materiāls un idejas tam ir tapušas apm. 6 gadu garumā, un, kā jau iekš progmetāla sastopams, tajā tiek apvienoti daudzi mūzikas žanri, ne tikai Metal. Analizējot sīkāk – brīžos, kad dzirdam In Vain masīvāko sniegumu - tas tiek būvēts no Death un Black Metal elementiem, prasmīgi apvienojot tos, bet brīžos, kad In Vain nododas melanholijai, dzirdami reizinātāji no simfoniskas, akadēmiskas mūzikas (ar to domājot orķestra darbu, sevišķi pūšamo, stīgu instrumentu veidā, un ne tikai), daļa no blūza melanholiskās smeldzes, daļa roka, daļa no Norvēģijas “folciskā” un kultūras mantojuma.
Gardas sastāvdaļas In Vain receptītei pašas par sevi, jāsaka. Un ja vēl tās tik prasmīgi savā starpā tiek apvienotas, kur nu vēl tad, kad šīs melanholiskās un agresīvās pasāžas savijas kopā... Tīrs un advancēts, dīvains baudījums, kuru sniedz In Vain.
Blīvumu palielina arī viesmuzikantu skaits – uz promo vāciņa un intervijās minēts, ka albuma tapšanas laikā tajā dalību ņēmuši 14 viesmuzikanti, kuri spēlēja instrumentus, kurus grupas dalībnieki nespēlē, proti - saksofonu, čellu un dažādus sitamos instrumentus, tādējādi veidojot orķestri, kurš albuma tapšanas laikā tikai ierakstīts kā pirmais reizinātājs. (info no Promo vāciņa un intervijas)! Tātad, iekš albuma tapšanas muzicējuši 20 cilvēki (14 viesi + 6 pastāvīgie).

Runājot par pašu albuma skanējumu – tas ir variējošs – no ļoti melodiska, melanholiska, orķestra un jaunrades piesātināta, līdz metāliski agresīvam, muzikāli variējošam un masīvi plosošam, turklāt ar labu tehnisko izpildījumu it visos variantos. Apskatot sīkāk:
Grupas vokāli ņem gan growlu, gan HC tipa ķērcienu, gan runāšanu, gan apburošu “tīro” dziedāšanu, gan nedaudz netīru “tīro” dziedāšanu.
Ģitāras rotaļājas ar dažādību, variācijām un jūtām, un to skaņa (gan agresīvi downtūnētā, gan tīrā, gan melodiskā) spēj paķert ne pa jokam.
Sintiņš atgādina klasiska roka skanējumu un rātni, un patīkami sēž apakšā.
Bungas - ar progresiju, variācijām (groove ritmi, ellišķīgi nikni blastbeati, nerimstoša basbungas aktivitāte, u.c.) un agresiju piesātinātas, protams – tās skan tieši tur, kur vajag un kad vajag, radot patīkami agresīvu vai melanholisku ietvaru dziesmām/skaņdarbiem.
Orķestris rada ļoti skaistu un dzīvu fonu, segumu kompozīcijām, bet dažkārt tas arī izlaužas.
Kori – vietām no paslēptuves izlien norvēģu folciskie vīru kori un viens cits interesants korītis, par kuru būs apraksts zemāk.

Kompozīciju uzbūve – veidota no visiem šiem elementiem un ir garda, aizraujoša, tīkama.
Visi šie mozaīkas gabaliņi ir ļoti skaisti, bet to kopums – In Vain mūzika, ir kas vēl labāks! Turklāt visas kompozīcijas, teju visos to veidojošajos elementos, rada viens vienīgs cilvēks, kurš nesmādē arī Tupac, hehe (info no intervijas). Izceļams fakts, jo neviena dziesma, neviens skaņdarbs nav līdzīgs citam albumā esošajam, un tas ir uzteicami, ņemot vērā to, ka kompozīciju skeletu rada viens vienīgs cilvēks, sadarbojoties ar citu grupas dalībnieku.
Lirikas – tās ir to radītāju personiskās pieredzes un pasaules procesu atspoguļojums, izlaists caur viņu radošajiem prātiem. Lirikas, kuras netiek speciāli radītas tikai tādēļ, lai iederētos mūzikā, konkrētā žanrā. Tā vietā tās ir par dziesmu vārdu autoriem svarīgām lietām, tajā skaitā dziesmu vārdos ir atrodami daži nešpetni, sāpīgi tēmējumi uz Amerikas kontinenta pusi


Sevišķi gribas papļāpāt par dziesmu October’s Monody. Tajā sasodīti lieliski tiek apvienotas akustiskās ģitāras, ar šķipsniņu afrikānisku bungu, sintiņu, kurš atgādina klasisko roku, un pamatdevumu – plosošu, sasodīti ieperošu ātrgaitas bleķi, kurš kā pati tumsa izveļas no skaļruņiem un aicina pagriezt skaļāk pilnvērtīga baudījuma gūšanai. Vietām šis bleķis atslābst un ielaiž sevī melodisku, progresīvu Death Metal, bet tad atgriežas un per tālāk, līdz nonākam pie pārsteidzoša atslābuma, kuru varētu raksturot ar blūza un roka klasifikāciju, spēlētu pie jūras, kurā izpaužas tīrs vokāliņš. Dīvains, bet ļoti gards savienojums. Pati dziesmas izskaņa vislabāk būtu raksturojama, manuprāt, ar kaimiņzemes Zviedrijas melodisko desu, caurdurtu ar šo klasiski roķīgo sintiņa skaņu.

Viena no melanholiskākajām dziesmām ir dziesma Their Spirits Ride With The Wind, kurā, pēc KingOvFrost recenzijā minētā, ir lirikas par Amerikas pirmiedzīvotājiem. Diemžēl neatrodu neko oficiālu lai šo apstiprinātu vai noliegtu, bet, izvērtējot lirikas, tā varētu būt.

Kā interesantu pavērsienu gribas izcelt manis nesastaptu vokalizēšanu, kāda sastopama dziesmā I Total Triumf, kurā dzirdams digitāli modificēts vokāls, pavadīts ar ritmisku, downtūnētu, masīvu ģitāru un iestarpinātiem dēmoniskiem growliņiem (pagaidām nekā īpaši nedzirdēta, tiesa) un kaut ko unikālu, ko varētu nosaukt par kori, kurš atgādina regbija komandas teatrālo iebaidīšanu un brīdināšanu par gaidāmajām mazohistiskajām izpriecām (šis tad arī ir tas interesantums). Vēl negaidīts ir kompozīcijas vidus – sintiņa pavadīts saksofons, klavieres, kuru pēc mirkļa atkal nomaina agresīvais, uzsaucošais vīru rīkļu grupējums. Dīvaini. Tīkami.

Apmēram tādas ir arī pārējās albuma kompozīcijas – tās sastāv no vairākiem mūzikas žanriem, kuri savā starpā negaidīti, bet prasmīgi un plūstoši savijas un izdaiļo cits citu, izceļot labāko no ikkatra žanra, kura skanējums izlaužas.

Izcelt atsevišķas dziesmas ir visai pagrūti, jo visas ir teju vai šedevri un katrā ir kaut kas unikāls, patīkams, gards, paķerošs, aizkustinošs un negaidīts.

Iesakāms darbs tieši šīs dažādības, atmosfēriskuma, melanholiskuma un interesantuma, meistarības dēļ. Šī savienojuma rezultātā grupai izdodas noturēt uzmanību pie sava albuma visas stundas un piecu minūšu garumā. Jādomā, ka taustāmu lietu kārotāji šo albumu atradīs arī iekš Randoma.



Grupas WEB lapa
Metal Archives
MySpace

Recenzijā izmantotā intervija