Sūrreālisms - March 9th, 2009

Tā nu sagadījās, ka biju slims un kārtējo reizi pēc terapeita apmeklējuma, tikai šoreiz ar glītu rentgenuzņēmumu rokās, devos aplūkot blakus esošo objektu, kura āriene pauda nepārprotamu pamestību. Intereses pēc apgāju tam apkārt pa perimetru un guvu apstiprinājumu par tā (ne)apdzīvotības stāvokli – noliku objektu prātā drīzai izbradāšanai, kuru veicu pagājušajā nedēļas nogalē.
Objekta baudīšanu sākām ar tā velvēto pagrabstāvu dailes uzsūkšanu sevī – tā pagrabu smarža! To es varētu elpot caurām dienām. Patiesību sakot, būtu ļoti tīkami pievienot pagrabsmaržas molekulas ikdienas gaisa sastāvam. Bet nu, tā ļaunā asimilācija darītu savu grēka darbu.
Lai nu kā, priecājāmies par plašajiem, tīkami saltajiem un viduslaicīgi velvētajiem pagrabiem, kuriem tur vajadzētu būt vismaz kopš 1815. gada – laiks, kad tika dibināts uzņēmums, kurš visnotaļ braši saimniekoja šajās lieliskajās pagraba telpās, piepildot tās ar dievišķo dziru – alu.

Gājām un visapkārt mums bija pamatīgas mūra sienas, padziļināti ventilācijas caurumi sienās ar durtiņām, kuri izskatījās pēc senīla morga ailes sienās; telpu stiprinošas velves ar balstošajām struktūrām; agregātu pamatu paliekas uz grīdas un apaļi nospiedumi sienās, kas liecināja, ka šeit ir bijušas milzīgas kārotā dzēriena mucas – ozolkoka, vēlams, hehe.
Telpas piepildīja atbalsoti mūsu krakšķošie soļi, balsis un fotokameru mehāniskie trokšņi, kuri eleganti savijās ar sarūsējušu durvju balsīm un vokālo priekšnesumu, kuru radīja telpas ambience un akustika – nespēju atturēties no growlošanas šajās lieliskajās sienās, kā arī vēlāk skaistās balss īpašniece nespēja atturēties no telpu piepildīšanas ar skaistu Ave, Maria dziedājumu. Rezultāts bija interesants un nepiespiests priekšnesums iz Ambient plauktiem, kurš sevī apvienoja visnotaļ nestrukturētus elementus: soļu skaņas, smalko dāmas balsi, mežonīgo growlu, cilvēku čalas, rūsas skaņu un fotokameru mehānismu ritmisko skaņu. Esot šajos pagrabos mēs ne tikai guvām lielisku pastaigu vēsturē, bet arī grausta simfoniju, kuru viens no mums pa kluso arī ierakstīja. Uz vietas tā bija lieliska sajūta – enģeliski, dēmoniski, industriāli un pamesti. Estētiski un atmosfēriski. ( ... tālāk ... )