Sūrreālisms - Elementāri par cieņu

Ir tāda lieta kā cieņa. To, manuprāt, ir jānopelna, - tas nav bezmaksas spams katram pretimnācējam, lai gan sabiedrībā, šķiet, pastāv šāds uzskats: cieni tantiņas, cieni šo, šito ar... Tā vienkārši - pēc noklusējuma. Phe. Manā „planētā” (pasaules uztverē) tā gan gluži nav.
Manuprāt, ļaudis SMAGI jauc divas lietas: cieņa un saskarsmes ētika/kultūra. Šīs lietas ir jānodala. Arī man saskarasmē ar citiem ir pavisam pieņemami ievērot vispārpieņemtās sociālās komunikācijas normas. Vai arī tās neievērot – atkarīgs no vides un tā, ar ko komunicē. Vadīšanās pēc situācijas.

Taču cita lieta ir ar cieņu. Vakar to nopelnīja „Pronets”. Situācija tāda: kaimiņi sētā kaut ko cītīgi remontē. Fleksis, autogēns, dzirksteles. Un te pēkšņi manai cienītajai ~12.00 nets pazūd. Taču ar šīm kaimiņu aktivitātēm šo neta zudumu sasaistījām tikai pēc darba dienas, kad bijām mājās no darba. Ir kādi 20.25. Zvanu Tehniskajai daļai un informēju par problēmu. Operators norāda, ka rīt ieradīsies darbinieki sataisīt. Taču pēc kādas stundas man zvana strādnieks un informē, ka ir ieradies labot netu. Deviņos vakarā o_0 ! Kabelis iet pagalmā – gar ēku fasādēm un instalācijām. Un tad caur caururbtu un hermetizētu logu mums iekšā dzīvojamajās telpās. Kāpēc? Jo mājā pēc eiroremonta nav komunikāciju tuneļu (un ēkas telpas gribēja nodot īrē kā ofisus, lol). Kabeļa apskates laikā konstatējām, ka kabelis kaut kur pārgriezts – rīt (šodien) mainīs. Malači, nu.

Kaut kā šķiet, ka smags vairākums sūtītu lietotājus nafig, nevis tik vēlu, tumsā, mēģinātu klientam atjaunot pakalpojumu. Pret šādu uzņēmuma politiku un tās manifestāciju izjūtu ne tikai pozitīvas emocijas, bet arī CIEŅU!