Sūrreālisms - Post a comment

1. The Confusion (November) 4:46
2. The Old Mirror (December) 2:44
3. Incubation (January) 5:01
4. The Nameless Boys (February) 3:53
5. Witness To 3X3X3 (March) 5:23
6. The Father's Gun (April) 3:13
7. Vertigo (May) 5:30
8. The Cocoon Sphere (June) 5:10
9. The Biological Clock (July) 4:50


Mētājos savā istabā, skan Supuration - The Confusion (November). Metu aci uz Winamp (iekārtots līdz pēdējai pedantisma pilītei, hehe) un skatos, ka vāka bildīte ir savādi attēlota grūtniecība jaunā dāmas ķermenī. Paskatos uz dziesmām un albuma nosaukumu. Incubation. 9 dziesmas. Viss kopā noteikti, ka hinto uz koncepta albumu vai arī uz tādu, kurā dziesmām ir kopīgs saturs. Līdz ar to ieklausos lirikās. Esmu tikko pamodies un lirikas no neta vēl neesmu paņēmis – tālu jāiet. Fiziski. Tāpēc klausos.

Meitene, 16 gadi. Raksta dienasgrāmatu par savu nožēlojamo dzīvi. Figurē vairāki tēli: viņa, kāds nezināmais (smadzenes vai kāds cits?), māte, puiši, bērnības drošība (kurā viņa grib atgriezties), sfēriska vai kubveida elle (matemātiķe-filosofe vai vienkārši aizdomājās, abstrahējās? Hintojoši, hehe). Meitene vēlāk apzinās, ka viņā ir vēl kāds, kurš redz tikai viņas tēlu.

„His soft molten voice in my head. Reverberates throughout the walls of my mind. Storms my heart with its gentle song: „My mother is going to kill me... I would too if I was in her place. She would not know what else to do.” • She (writing on her diary): "...is another way to love me..."”

Tirpas noskrien pār kauliem – tāda ir mana ķermeņa un gara simbioze, reaģējot uz bezgala tīkamiem stimuliem (kino, mūzika, videospēles, grāmatas un whatnot). Šajā vietā esmu uz pakaļas – albuma koncepts ielīst manī un tas man tīk. Ļoti. Skumjš un skaists stāsts par augļa komunikāciju ar topošo mammu. Skaists, jā. „Forgive me, mother” – auglis atvainojas par saplēsto dzīvi vai arī meitene to raksta dienasgrāmatā? Foetus: „…my brain I suppose.?.?..”
Pēc šīs trešās dziesmas „Incubation (January)” esmu absolūtā albuma varā un arī sajūsmā – tveru katru vārdu un vizualizēju katru skaņu – albums kļūst arvien noslēgtāks, tumšāks. Abas dzīvības lemj par savu likteni. Intīmākā komunikācijas forma? Nesavtīga rīcība vai arī otrādi – hipersavtīga? Bet otrs variants tas nevar būt, jo tā ir vienošanās, nevis egoisms... Tādas sajūtas rodas un katru dienu ko tādu no mūzikas albuma sagaidīt nevar.

Foetus speaking to her: "Still trapped in here. This cocoon sphere I'm bathing in this liquid clear. Wait for her to have courage. To bring us together. I do not want that life outside! There are so many things to hide. From the shallow and the fickle. When you're alone mankind means nothing. Just like wind pushed through the trees, the void is total, bears no pleas. • I want to stay inside warmday. I'm isolated far away - all is dark here inside. I'm being soothed by her heartbeat... Sometimes I speak my mind. In my thoughts her I find. She loves me, then I see. A dim light flickening in front of me • Glacial cold invades me, being eaten by the light. It's as if I'll cease to be, nothing else matters. No will, no fight."
- End of transmission - Foetus' heartbeats.

Un šeit lielisks ir ne tikai stāsts, bet arī izpildījums – mazliet uz avangardo/Doom Metal pusi velkošs franču Death Metal – vidēja/lēna tempa un tiek lietoti dažādi vokalizēšanas paņēmieni – vismaz 2 instanču growli un tikpat daudz (+1) tīrā vokāla paņēmiens. Balsu dažādība šeit ir ne tikai kā advancējošs, bet arī personalizējošs faktors. Tā, piemēram, „My mother is going to kill me... I would too if I was in her place...” tiek nodziedāts ar samtainu tīro vokālu – gluži kā topošā mamma to bija aprakstījusi dienasgrāmatā; tāpat ar vokālu tiek atainotas dažādas emocionālās stadijas... Neuzkrītošā manierē tiek lietoti arī dažādi efekti – augļa sirdspuksti un domas; meitenes domas; revolvera uzlādēšana un vāļāšana pa rokām...

Lielisks, paķerošs un arī aizkustinošs albums labā un interesantā muzikālajā izpildījumā, kas kopā ar lirikām veido albuma stāstu.

http://www.youtube.com/watch?v=qZdrlGoBYeE&feature=related