Sūrreālisms - Post a comment

2010. gada 8. maijs. GP-5M gāzmaskas nultais izmērs. Interesanta gāzmaska, kas no radiniecēm būtiski atšķiras ar to, ka nav ausu caurumi. Un mazliet nebūtiskāk ar izmēru – der paaugušiem bērniem. Un vēl, spriežot pēc gāzmasku dokumentācijas – tā ir vienīgā šī izmēra pārstāve iekš komplekta (kastes). Tik maza galviņa nav manā rīcībā, tamdēļ noliku to nost kā uzskates materiālu. Beigu galā bērniem ir bijušas un ir specializētās gāzmaskas. Lūk.
Stāvēja man tā gāzmaska, stāvēja, līdz izdomāju – būtu lieliski tieši šo gāzmasku pārvērst par čīzī horror lampiņu. Ausu caurumu neesība kak raz ir noderīgais faktors, kas lieliski draudzējas arī ar mazo izmēru. Aizmetos līdz veikalam pēc baloniem (un alus – nogaršoju jaunos Aldara brīnumus, - Senais ir dzerams), atmetos mājās un nākamajā dienā ķēros pie lietas. Iepūtu balonu gāzmaskā un tā ieņēma marsiešveidolu, hmmm. Vai tik tiešām PSRS ražoja šo nākotnes marsiešiem? : D
Saplēsu nafig padomju grāmatu (tas sliktais, dzeltenbrūnais papīrs kak raz der šeit – lieliski uzsūc mitrumu), sajaucu PVA līmi ar ūdeni (jā, varēja taisīt ar miltiem un ūdeni, taču kaut kur man tā lielā līmes pudele bij' jāliek!) un aidā. Papīra gabaliņu pamērcēju līmes masā, nokratīju lieko balto nost un lipināju uz balona. Soli pa solim un balons apauga ar slapju papīru. Tā tā kā būtu tā labā ziņa. Sliktā – balons laiž nost gaisu, kas rezultē iekš formas zuduma. Palieku pikts un domāju jau ~3h darbu šķaidīt pret sienu, bet tad atminējos par veco, labo fiziku. Nolaidu iekšā esošajam balonam gaisu pavisam, ieliku jaunu un piepūtu, ļaujot tam ieņemt iepriekšējā vietu, pie reizes uzpūšot mazliet niknāk, tādējādi nostiprinot konstrukciju.

Izdomāju, ka balonam ir pārāk negalvīga forma – piekoriģēju mazliet ar skotču un uzmaucu vēl kādas 3 kārtas papier-mâché virsū. Liku žūt. Kamēr žūst: - izdomāju, ka būs būt pancīgai gāzmasklampai – piešķīru gāzmaskai spaiku un to skrūvju grebeni; - brutāli izārdīju lietotu GP-5 filtru. Jā, iekšā ir tieši tas, kas rādīts iekš tā TuTrubas video.

Galva žūst vēl šobaltstund. Beigu galā tur ir kādas ~4 kārtas. Gan jau pa nakti vēl nebūs izžuvis. Lūk. Jā, arī šī forma nav pārāk galvveidīga. Vismaz ne humanoīda galvai līdzīga. Olgava. Nedaudz distrubing. Bet glīti. Krīpī. Sieraini. Nezinu, katrā ziņā – interesanti. Forma un balona krāsa uzreiz saka priekšā kādas krāsas diodei būs degt iekšā. Zaļai, protams! Un gaismiņu slēgās dārza lampiņas elektriskais slēgums, dodot tai spīdēt tikai tumsā. Pagaidām vēl tikai ceru, ka saules paneli varēšu ielikt tur, kur to vēlos (aiz sarunu membrānas režģa), kā arī ceru, ka baterijas un el. Slēgumu varēšu ievietot filtrā. Vietai tur jābūt gana. Bet tad jau manīs – uz šo brīdi vēl ir jātiek pie attiecīgās dārza lampas. Pie tā tad arī pagaidām palieku. 2010. gada 8. maijs. Un jā, neesmu iekš Skyforger koncerta. Un mazliet po man ir. Frank Klepacki tāpat spārda bezgala.
10. maijs. Uzmetu vēl trīs kārtas papīra virsū galvai, žūst. Divu dienu laikā gan jau izžūs pavisam un tad varēs i pietaisīt, i aptaisīt to galvu pēc vēlēšanās. Safočēju lietas. Visādas krutas šī projekta bildes ir un būs te.
Lūk, pa nepilniem 4Ls nosapirku iekš Jysk solāro dārza lampiņu (pati tumsā sāk spīdēt, pa dienu lādē baterijas caur solāro paneli), kura domāta likšanai iekš dārza ūdens tvertnes, pārvedu gaismas bumbu mājās, izvaroju un saliku visu pa savām vietām pēc galvā izdomātā plāna. Darbs, protams, piņķerīgs – pārgriezt vadiņus, atcerēties krāsiņas, ielikt attiecīgās figņas iekš attiecīgajiem galvas caurumiem, uztaisīt garākus vadiņus, izdzert otro alu, salodēt, pārbaudīt vai strādā un priecāties... Bet beigu galā visu izdarīju kā nākās – i uztaisīju, i izdzēru 1l Ingvera sarkanā, 0,5 Bauskas un 0,5 Aldara Senā, i pat pielaboju kruto pulksteni, kam gan nav nekāda sakara ar šo projektu. Un nenormālo radošo bardaku ar pēc tam savācu, mhm. Izmaksāka ~6-7Ls.

Bildes un gaismiņvideo.