Gaismas "zīmuļi"
May. 2nd, 2010 | 07:26
No: : disfigurator
Lūk, parādīja man šo attēlu un sagribēju radīt ko līdzīgu. Savā prātā nedaudz apspēlēju domu un advancēju to. 1. Versija – apķēpāju krāsotāju skotču (papīra) ar marķeri. Meh. 2. Versija – apķēpāju skotču-parasto. Meh.
3. Final versija: paņēmu kodoskopa plēvi, uzliku uz tās lukturi, apvilku ar papīra nazi, iegūstot plēves riņķīti, nokrāsoju to ar marķeri, pieliku pie luktura, eksponēju un atzinu par labu esam. Ar dažādu krāsu marķeriem tieku pie dažādām krāsām un paterniem, kuri kopā, saplūstot iekš kustības, veido toņus no RGB pamatkrāsām. Kustības virziens arīdzan ietekmē tonalitāti. Nais.
Atlika jautājums par ērtu “uzgaļu” mainīšanu. Risinājums – atcerējos par fotofilmiņu konteineriem. Izrādījās, ka vislabāk der vecās Svema fotofilmiņas konteinerīša plastmasas vāciņš – uz mana luktura der gandrīz kā uzliets un ir no mīkstas plastmasas. Tātad, nav jābaidās, ka pārstaipīšanas dēļ saplīsīs. Un mīkstuma dēļ vēl varēja ērti izgriezt vidu vienam vāciņam un atstāt vidu citam. Tas, kura vāciņš ir atstāts, strādās par difūzeri un nelielu tumšinātāju – gadījumam ja nepludināta gaisma būtu par niknu vai nebūtu pareizais zīmēšanas instruments. Kā arī par “uzgalīšu” pārnēsājamā fotofilmiņu konteinera noslēdzēju. Tas ar cauro vidu tā kā neder vairs par vāciņu, hehe.
Tātad, tikt pie krāsu dažādības nav problēmu. Kodoskopa plēve + marķeri vai printeris atrisina jebkuras krāsas potenciālo deficītu. Tagad man vajag tikai mākslinieku un digitālo fočiku, kuram nav ierobežots ilgās ekspozīcijas laiks! Protams, var to darīt arī ar filmiņaparātu, bet trūkums ir tāds, ka uzreiz nevar novērtēt rezultātu un vajadzības gadījumā pārtaisīt. Un fakts vēl tāds, ka patreiz aparātā ir BW filmiņa...
3. Final versija: paņēmu kodoskopa plēvi, uzliku uz tās lukturi, apvilku ar papīra nazi, iegūstot plēves riņķīti, nokrāsoju to ar marķeri, pieliku pie luktura, eksponēju un atzinu par labu esam. Ar dažādu krāsu marķeriem tieku pie dažādām krāsām un paterniem, kuri kopā, saplūstot iekš kustības, veido toņus no RGB pamatkrāsām. Kustības virziens arīdzan ietekmē tonalitāti. Nais.
Atlika jautājums par ērtu “uzgaļu” mainīšanu. Risinājums – atcerējos par fotofilmiņu konteineriem. Izrādījās, ka vislabāk der vecās Svema fotofilmiņas konteinerīša plastmasas vāciņš – uz mana luktura der gandrīz kā uzliets un ir no mīkstas plastmasas. Tātad, nav jābaidās, ka pārstaipīšanas dēļ saplīsīs. Un mīkstuma dēļ vēl varēja ērti izgriezt vidu vienam vāciņam un atstāt vidu citam. Tas, kura vāciņš ir atstāts, strādās par difūzeri un nelielu tumšinātāju – gadījumam ja nepludināta gaisma būtu par niknu vai nebūtu pareizais zīmēšanas instruments. Kā arī par “uzgalīšu” pārnēsājamā fotofilmiņu konteinera noslēdzēju. Tas ar cauro vidu tā kā neder vairs par vāciņu, hehe.
Tātad, tikt pie krāsu dažādības nav problēmu. Kodoskopa plēve + marķeri vai printeris atrisina jebkuras krāsas potenciālo deficītu. Tagad man vajag tikai mākslinieku un digitālo fočiku, kuram nav ierobežots ilgās ekspozīcijas laiks! Protams, var to darīt arī ar filmiņaparātu, bet trūkums ir tāds, ka uzreiz nevar novērtēt rezultātu un vajadzības gadījumā pārtaisīt. Un fakts vēl tāds, ka patreiz aparātā ir BW filmiņa...