Nevar salasīt?

Kad braucu mājās, saulīte tik vilinoši spīdēja, ka nācās paķert pāris lietas un laisties pa taisno uz dārzu. Tagad gulšņāju saulītē. Varēšu krāsot istabu, kad būs apmācies. Šitāds laiks jāizbauda.

Šodien bikses. Nu jau laikam ceturto reizi šajā gadā. Dodu priekšroku kaut kam sievišķīgākam. Tāds laiks :) Atbraucu uz skolu pusstundu pa ātru. Kā parasti, kad kaut kas tāds sarunāts. Tagad baudu vasarīgo laiku un domāju par apģērbu, gaidot norunāto tikšanos :)

Aigars pamodās vienu dienu par vēlu. Es zināju, ka koris (kurā es pagaidām nedziedu) svētdien dzied dziesmas ar pavadījumiem, kurus esmu spēlējusi. Gribēju spēlēt arī šoreiz, bet viņš man nebija devis nekādu ziņu. Vakar vakarā sarunāju citu spēlēšanu. Šodien Aigars apjautājās par kora pavadījumiem. Nu žēl!

Jauka, gara darbadiena. Gandarījums par paveikto. Tagad - uz mājām ēst cīsiņus un saldējumu.

Lai nepārprastu toni, kādā es rakstu - lasīt ar smaidu.
Par Rozīšiem jūsmot es nedrīkstu, teikt, ko es domāju par Dārziņiem, es nedrīkstu. Teikt, kas uz sirds, es nedrīkstu, bet noklusēt arī nav labi. Un tad vēl saka, ka es esot savāda! :D

Šovakar vakariņas bija uzticētas Lindai. Viņai visa jauniešu vadītāju komanda bija jāpabaro ar somu ēdienu. Ēdām Hesburgerus :D

Ar šī gada apņemšanos iet tīri labi. Tagad laiks jaunam izaicinājumam :)

Viss ir par to, kādas prasības mēs viens otram uzliekam.

Esmu nogurusi un gribu pateikt kaut ko mazsvarīgu.
Es pilnīgi noteikti neciešu no uzmanības trūkuma. Ar manu raksturu nav vajadzīgs, lai visi mani pamanītu. Nopriecājos, ka korī mani neviens nepazīst un es varu visu mēģinājumu dziedāt un visādi citādi būt nemanāma. Bet tad man iedeva pavadījumu. Nekas, spēlēt man patīk.
Gribu uz Inčupi - katru pavasari par turieni sapņoju.

Tā skola nav normāla. Man katru mēnesi jāatceras 3 svarīgi datumi - kad izlikt atzīmes mūziķiem, kad izlikt atzīmes baletniekiem un kad atskaitīties par izlabotajām un neizlabotajām atzīmēm tiem, kas bija nesekmīgi. Katru mēnesi tie datumi ir citi. Šorīt atcerējos, ka baletam atzīmes bija jāizliek vakar. Nācu uz skolu diezgan uztraukusies, jo vienreiz jau dzirdēju, kāds noziegums ir, ja neizliek atzīmi laikā (toreiz neizliku, jo skola bija slēgta). Bet nē. Visi žurnāli tepat vien stāv ar daudzām tukšām ailītēm. Tajā, kas šodien jānodod, arī pati lielā bļāvēja vēl nav neko ierakstījusi. Sanāk, ka es šoreiz visu ļoti laicīgi esmu izdarījusi. Šajā skolā jau sen vajag citu direktoru.
Arī manā skolā (tajā, ko es uzskatu par savu) katru mēnesi ir jāizliek atzīmes. Līdz mēneša beigām. Ja mēnesis tuvojas beigām, zinu - mājās būs jāpiesēžas pie e-klases un jāizliek starpatzīmes. Un nebūs nekādu pēdējā brīža atzīmju labotāju, kuru dēļ man jāķēpā žurnāls un jāmeklē vēl kaut kādi papīri. Un kas vēl beigās pasūdzēsies, ka es neesmu pretimnākoša un pārāk ātri esmu izlikusi atzīmi.
Pēdējais mēnesis Dārziņos :) Sēžu skolotāju istabā, jo otrdien neviens nezināja, vai 2. kursam šodien kaut kas ir jādara pēdējā zvanā vai nē.

The Living Daylights. Tad tādas filmas taisīja, kad man bija 3 gadiņi! :)
Esmu redzējusi tikai 3 Bondus. Ja neaizmigšu, būs vēl viens.

Vasarā pastrādāšu Ziepniekkalnā vienā nometnē :)

Es nesaprotu, kāpēc lielākajai daļai cilvēku visu laiku vajag "svaigas asinis". Es, laikam, esmu jocīga, ka man nepatīk mainīt draugus. Bet nu viens liels pluss visos tajos gadījumos ir manā pusē - ne jau es esmu tā, kas zaudē uzticamu draugu. Kurš te ir zaudētājs? :P
Ar pašcieņu viss kārtībā.

Ja nekļūdos, šī ir trešā reize šajā gadā, kad velku bikses. Tādā sakarā uzradās asociācijas ar vecajiem laikiem. Nevajadzīgas atmiņas par pagātni. Negribu neko no tā visa atpakaļ. Patīk viss, kas ir tagad.

Es gribu baltu iPhone :D

Izlieku pēdējās starpatzīmes pirms kopējā semestra vērtējuma. Patīkami. Uhhh, kā gribas dažas brīvas dienas, lai varu kaut kur aizbraukt. Un ja tā padomā - nemaz tik daudz nav jāgaida. Mēnesis :)) Jānoliek kāda kapeiciņa svešzemju kopproduktam. Nu re, un tieši būšu tikusi vaļā no visiem lielajiem maksājumiem.

Šodienas kursu kopsavilkums - globālā mērogā viss ir slikti un būs vēl sliktāk. Bet Latvijā izdzīvot varēs vēl ilgi. Rūpēsimies par saviem bērniem un bērnu bērniem - pirksim Prius!

Paņēmu rokās veco kompi. 17 collas tomēr ir vairāk nekā 11. Viss tik liels liekas. Bet pierasts ar diviem pirkstiem skrollēt
Vajadzētu beidzot nopirkt to štruntiņu, ar kuru var monitoru pieslēgt pie stilojamā datora. Tas būtu visērtākais variants.

Mani sirojumi pa skolu beidzās ar divām nomedītām gotiņām un kaut kādu sakaltušu kliņģerveidīgu maizes gabalu :) Skolotāju istaba tomēr rullē. Tur bieži var kaut ko atrast.
Bez pusdienām un naudas no mājas nedrīkst iet ārā!

Pēc vakardienas izmisuma par visu darāmo, kam nepietiek spēka, šī diena ir ar patīkamām pārmaiņām. Satiku Elīnu un vadītāju foršo komandu. Es iemācīšos dzīvot citādāk. Yep, it's true!
Ir lietas, ko es gribu mainīt, tikai man nesanāk. Nu tad kā reiz visi "apstākļi" nāk man palīgā :)

Grūti būt pieklājīgai.
Meli, meli, meli... Riebjas! Vecus tekstus nevajag lasīt. Pat ja tie ir tikai pāris nedēļas veci.