Nesaprotu
« previous entry | next entry »
May. 1st, 2011 | 03:23 pm
Es nesaprotu, kāpēc lielākajai daļai cilvēku visu laiku vajag "svaigas asinis". Es, laikam, esmu jocīga, ka man nepatīk mainīt draugus. Bet nu viens liels pluss visos tajos gadījumos ir manā pusē - ne jau es esmu tā, kas zaudē uzticamu draugu. Kurš te ir zaudētājs? :P
Ar pašcieņu viss kārtībā.
Ar pašcieņu viss kārtībā.
(no subject)
from: vinsh
date: May. 2nd, 2011 - 11:05 am
Link
Reply | Thread
(no subject)
from: dinciite
date: May. 2nd, 2011 - 05:30 pm
Link
Nu, tu saproti... vārdā negribēju saukt :D
Reply | Parent
"svaigas asinis"
from: vinsh
date: May. 3rd, 2011 - 11:18 am
Link
Dzivojot nosleegtaa pulcinjaa nav nekaadas attiistiibas. Viss staav uz vietas. Tapeec cilveeki lasa graamatas, aviizes, intrenetu. Tapeec cilveeki skataas TV, klausas radio. Tas viss manupraat paplashina redzesloku, paliidz uzkraat zinaashanas un veidot kaadu nebuut pasha viedokli.
Ipashi kristieshiem man domaat vajadzeetu vairaak domaat par to, kaa "iet uz aaru" un piesaistiit jaunus cilveekus, paplashinaat draugu loku.
Tas taa... manas paardomas par sho teemu.
Reply | Thread
Re: "svaigas asinis"
from: dinciite
date: May. 3rd, 2011 - 12:05 pm
Link
Bet draugi ir draugi, un viņiem nevajadzētu tā regulāri mainīties (tas dzīvnieks attēlā domā citādāk). Ja es visu nedēļu esmu cilvēkos un dzirdu dažādus viedokļus, dažādas pieejas lietām un saskaros ar visvisādu pieredzi, vajag tomēr kaut ko nemainīgu pie kā atgriezties. Citādi nesaskatu jēgu. Tad pazūd liela daļa no tās manas iegūtās pieredzes.
Reply | Parent
(no subject)
from: martonella
date: May. 3rd, 2011 - 12:36 pm
Link
Bet otra puse visam - uz cilvēkiem nekad nevarēs 100% paļauties vai viņiem uzticēties. Kas gan ir cilvēks un kā kāds var teikt, ka viņš nu gan nekad neļodzīsies? Vienīgi Jēzus ir Tas, kurš paliek vienmēr 100% Draugs, kurš vienmēr būs uzticams, vienmēr uzklausīs, vienmēr palīdzēs, atbalstīs, mierinās, vienmēr iepriecinās, vienmēr atbildēs (un vēl daudzi "vienmēr"). Cilvēks pēc definīcijas nav spējīgs būt "vienmēr".
Tāpēc, manuprāt, pasaulē ir patīkamāk dzīvot, apzinoties, ka visi nekad nedomās tāpat kā es un neuztraukties par to, ka kāds domā citādāk. Ja jūtu, ka pasaule, ar kuru esmu sastapusies, nav man radniecīgā, dziļāk tādā neeju un sevī nelaižu. Un viss - mierīgi.
Varbūt mazliet iebraucu citā līnijā, piedod. Tāpat tās tikai manas domas. :)
Reply