Nepatīk. Rīt braukšu atpakaļ.

Piecēlos agri, agri, kad saule lēca [mušššas, vāā!], tagad jau liekas, ka vakars klāt. Pika izskatījās pārlaimīgs, kad šodien beidzot nomazgāju visus vasaras pelēkumus, tagad kā mazais princītis apkārt staigā. Daru šodien labus darbus, lai visiem labāk. Ja visi drusku padarīs kaut ko labu, tad visiem viss būs labi.

Domāju,ka mani šodien aizdzīs mājās padomāt par to, kā es jāju un ko es uz zirga vispār daru, bet beigās izrādījos mazāk tizlā - labi,ka ne es vienīgā tāda. Bet ko es varu izdarīt, ja es NEREDZU 100% visos gadījumos tā,kā ir jāsaredz.
Negirbu vairs ne ar vienu šodien runāt - nogurums un neizpratne, bet rīt jau būs jauna diena. Un jau zinu, cik smagi būs vakarā - es vairs mājās nevaru. Un galvā arī mērens haosiņš par to, kas man ir un to,ko es gribu, un vai tas, ko es gribu, ir labākais, ko es varētu gribēt, bet tā jau laikam vasarai piedienas. Kā parasti un ne trakāk.
Prieku, maziņie.

Visnožēlojamākā dvēsele ir tā,kas gatava pazemoties,lai iepatiktos.

Baļķus sevī vairs nemeklēju, atrodu visādas skabargas citos. Pēdējā laikā arvien biežāk sastopu lecīgus muļķus un arī normālie par tādiem pārvēršas [tas jau nekas, ka varbūt patiesība slēpjas kur citur, man po, es tāpat esmu visforšākā][bet varbūt tā sāk šķist, kad sāc kādā ieskatīties dziļāk]. Žēl, ka cilvēki čakarē savas ikdienas tādu dēļ [arī es dažreiz pamanos]. Netieku galā ar savām muļķīgajām iedomām [bet varbūt es realitāti cenšos par tādām padarīt,lai mānītos?] un mani tas sadusmo [dusmoties uz sevi ir vēl pretīgāk]. Bet baigi sāk atkal svārstīties vērtības. Tagad man ir 1 puika pa īstam un 1 gandrīz mans. Un ceru,ka paliks. Jācer,ka drīz brālītis nopirks man mašīnu un varēšu braukāt apkārt un rādīt mēli tiem, kas tagad var tikai gudri padirst un neko citu. Bļā, man vajag salikt plauktus un skapjus, lai atkal ir kaut kāda kārtība. Man liekas, ka es atkal sāku neticēt tam, cik fakin superīga es esmu. Un tas visu sarežģī. Un,lai klusē visi salīdzinātāji.



Bet varbūt visa iemesls ir pavisam cits.


---------------------------
Bet Čūbis bija šodien Tīrainē lekt 2 mazus 110 cm. Kājas drusku cēla, drusku ne.



Āā,bet šodien pirmoreiz redzēju Mairas puiku un bēbi - kopā tāda seksīgā ģimenīte, ka nenopriecāties. Ekk.

Ja sarunas kļūst par mokām, varbūt labāk tad paklusēt? Mana mūžīgā gribēšana, kā labāk [man, protams], sāk mocīt mani pašu. Ķēmošanās kaut kāda.

Chuu vakar Leaargeens izpaudaas vairaak kaa parasti - nafig lociit kaajas - nesaap tachu, ja gaazh. Nekad nevienaa marshrutaa nebija nogaazis 3 gb. Vakar baigi dusmojos (shodien jau vairs nee), bet visvairaak besii gudrie dirseeji - taadi, kuri pashi nevar nemaz tik ljoti vairaak (vai pat nevar tik daudz, ja nav Aronas). Gribeejaas pateikt pretii kaut ko ljaunu, bet notureejos - jo laikam pati prieksh sevis zinaaju, ka pat treninjaa lecot 120 cm marshrutu tik daudz neko nekad nebiju redzeejusi.

Bļin, tikko domāts tika par Jāņu pasākumu ar limonādēm, bet atkal jau galvā alka - alka.

Nepateicība pasaules alga.

Vakar:
- jo vīrietis vecāks, jo jaukāks un mīlīgāks,
- sarkanpuķaina kleita - jā, un 36.izmērs - māte saka,ka sāku izdilt,
- jaunas kurpes - pēda gan nesaraujas, labi, ka tik lielas arī skaistas ražo,
- pa ilgiem laikiem tradicionālajās vietās,
- Gaujas karstmaizes gan sākušas smirdēt un tante laikam bija pikta,kad pēc pusstundas atgādinājām, ka gribas ēst - sabēra čilli pa virsu tā,ka sāka sāpēt, ne tikai kost,
- jauki rotaļājāmies minot vārdus, kamēr Evijas otra puse [neatraujamā, ibio] visu sabojāja un teica,ka viņai jāiet mājās [kur vēl tālāk],
- Kārlis ar Madaru vasarā precēsies,
- Frančos tiešām sākuši tusēt bomži [šoreiz bez pārnesumiem un jokiem] un cenas arī [kuces] pacēluši,
- Pulkvedī alus vēl sūdīgāks kā agrāk,
- Ieva izskatās pārlaimīga, varbūt jau stāvoklī - jācer,ka nebrauks prom un nepaliks tāda kā Evijs,
- Lauma atkal aizbrauca, jācer, ka atgriezīsies,
- tramvajs naktī tomēr nebija, fak.

Šodien:
- naudas vairs nav,
- gandrīz 4 stundas autobusā [besī muzejs],
- urlas gribēja runāties visas 4 stundas - es tiešām viņus pievelku, labi, ka mūzika ausīs bija,
- sencis vadīs baigo pāķu pasācienu, jābrauc skatīties, bet nesaprotu nafig viņš pret svešiem cilvēkiem tik jauks,
- gribu gulēt saulē, bet vējā baigi salst.

bbq sezona oficiāli atklāta
un odkodumu krēms arī iet uz galu

Aprobežota?
Jā,jā.Atliek piekrītoši māt ar galvu.

baigi traki sāp

Tāda normāla sajūta 2 stundas noskraidīt pa sporta zāli un tagad braukt vēl pie Čū Mairoties. Es tomēr esmu vāja.

Un tā.
Lielceros sen atpakaļ gāja zupā. Leca kā normāls zvērs un pati jutos tikai mazliet tizla. Toties pēc vakardienas bail braukt 7dien uz Kleistu gonku - ka tik atkal neuzklūpu nabaga zidziņam ar savu dirsu un milzīgajiem žokļiem. Un nemācēšu iedot kāāāāju.
3diena bija brīnumaina - tagad jāmācās teorija, jo laikam tomēr kādreiz tikšu pat līdz CSDD. Valdis ir lielisks.
3dienas vakarā vodka pēc hvz cik ilga laika bija vēl brīnumaināka. Netīk tikai tas, ka kopš 1dienas nav sanācis skolā būt. Un sapratu,ka laikam daudz darāmā vēl skolas sakarā, a man jau vasara galvā, ūūū.
Visu laiku alka alka atkal galvā. A jāsaņemās.
Čillojam.

Es biju barbars un mūsu bars karoja ar spartiešiem. Viss bija baigi jautri un ar spartiešiem visu varēja sarunāt, līdz brīdim,kad viņi atņēma man bēbi un sāka mani ķert,lai mušmiru novārījumā nomauktu man nagus. Nebija ļoti sāpīgi,kad sāka maukt, bet lielākas bija bailes,ka sāks sāpēt ļoti stipri. Un tad es pamodos bailēs,ka sāpēs. Biju nogulējusi apmēram 14 h.

Ikvakara niknums nāk virsū. Varbūt pati esmu vainīga - es zināju, ka lietas, kuras manā galvā ir kā lielie bubuļi, nevajag kustināt un atkal speciāli par tām sākt domāt. Bet nu jau vairs neko - bū.
Jāturpina laikam nerunāt - izdodas diezgan labi. Tikai drusku mulstu un galvenais nepadoties vājumam - es zinu, ka neesmu jau nekāda mīkstā.
Bet mana meitene reizēm tomēr mēdz būt atkal tikpat forša. Šodien tas atkal bija labi,mhm. Bet varbūt es vienkārši sāku pierast pie viņa.

Vakar atkal parādījās labā lekšanas sajūta un prieks. Čūbis baigais labais censonis bija. Leca un klausīgs bija, kaut lūrēja jau diezgan. Bet varēja manīt, ka nocieties pēc mačiem - pats ar skriešanu ieskrēja fūrē un rādīja apmierinātu ģīmi. Un man gribas lekt atkal vismaz 110 cm - treniņi laikam tomēr ir tie, kas rada to drošības sajūtu. Nevaru beigt priecāties.

Besii,ka es neko neprotu taupiit. Peedeejo naudu, kas bija paredzeeta cimdiem, izteereeju nopeerkot pilniigi nevajadziigas lietas. Eest shonedeelj nav ko, bet nekas, toties shodien buus Mairas treninjsh.

Wish you were here.