*Di_wine*

Pēdējās dienās dienās jūtos kā ielāps citu brūcēm.
Viegli tas nav.
Es tikai šaubos, ka spēju ko līdzēt. Tāpēc, ka jūtu to izmisumu, un to, ka visam jau iets cauri, ka tas ceļš jau izbrists un zināms, bet tas cilvēks vnk vēl nespēj vai nevar.. vai arī viņam cits ceļš ejams! Tāpēc nav viegli. Noskatīties.
Galvenais saglabāt to gaišumu, ticību! Iemīlēt sevi. Nostiprināt spēku sevī.
Nu nav viegli, kad šķiras cilvēki, kas kopā gandrīz 10 gadus ar diviem bērniem, nu nav viegli uz to noskatīties, kā visi cieš, bet kā pieaugušie tik nepieauguši, un spēlējas, un neprot runāt...
Dzīve.